Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Jāņuguns uz zemes, ūdenī vai staba galā

Kas gan tie par Jāņiem bez ugunskura? Vīriem katru gadu papardes zieda meklēšanas starplaikos tiek būtiskais uguns pieskatīšanas darbs. Ik pa laikam ir jāpienes malka un jāsarušina ogles. Kādu uguni kursiet šogad? Mums ir vismaz 5 varianti!

Vienkāršākais: ugunskurs uz zemes
Ierīkojot ugunskura vietu piemājas teritorijā jādomā ne tikai par atpūtas komfortu, bet arī ugunsdrošību, tāpēc ugunskura vietu labāk izvēlēties drošā attālumā no dzīvojamās un citām ēkām. Ir vairāki varianti, kā ierīkot paliekošu ugunskura vietu. Viens no lētākajiem un ātrākajiem - paredzētajā ugunskura vietā veido pamatu - izrok ap 40 cm dziļu bedri, bedri izklāj ar smilti, pa virsu liek laukakmeņus, virs kuriem tiks kurināta uguns. Arī laukumu ap pašu ugunskura vietu var veidot dažādi - vienkāršākajā variantā ap ugunskuru atstāj zālienu, bet to var arī klāt ar laukakmeņiem, bruģi u.c. Lai kurināmais labāk turētos paredzētajā vietā un ugunskura vieta būtu nofiksēta, tai apkārt var aplikt jau minētos laukakmeņus vai ķieģeļus.

Tālāk redzamais: ugunskurs staba galā
Saskaņā ar tradīcijām, jāņuguns esot jākur iespējami augstu - kalna galā vai uz paceltas kārts, lai tā redzama iespējami tālāk. Ugunskuru staba galā mēdz dēvēt arī par pūdeli. Risinājumi tā gatavošanai ir vairāki. Agrāk muca tika pildīta ar darvu. Visbiežāk gara un pietiekami izturīga staba galā tiek stiprināta muciņa, kas piepildīta ar labi degošiem materiāliem, piemēram, sveķainu celmu malku, ozola zariem, darvu. Pūdeles kārti un pašu ugunskuru apvij ar zāļu un ziedu vītnēm.
Ja nav iespēju vai vēlmes staba galā likt mucu, kārts galā var kraut nelielu sārtu uz resnāku pagaļu platformas. Tā tiks iegūta atklāta, dzirskteļojoša uguns. Ugunskuru kārts galā parasti iededzina tūlīt pēc saulrieta. Rituāli to var darīt ar uguns bultas šāvienu no loka.

Sajūtas raisošs: peldošs ugunskurs
Ja līgosiet pie ezera, upes, skaista dīķa vai citas ūdenstilpnes, romantiski un īpašu noskaņu radīs peldošs ugunskurs. Tā sagatavošanai nepieciešami dēļi, kas veidos ugunskura pamatni, skrūves, striķi vai lenta malkas stiprināšanai un ievilkšanai. Iespējams, noderēs arī armēta lenta. Dēļus skrūvē vai naglo kopā, veidojot no tiek plostu. Uz nelielā plosta kārto malku, stiprinot to kopā, lai degšanas laikā pagales nekristu nost un neapdzistu ūdenī. Ērti, ja pagales var sastiprināt ar armējošu lentu vai striķiem. Katru nākamo pagali stiprina pie apakšā esošās. Ugunskura vidu īpaši ieteicams veidot no labi degošas, sveķainas malkas. Labi, ja ugunskuru iespējams ievilkt dziļāk ūdenī ar laivas palīdzību, bet bez tās var iztikt, iestumjot vai vienkārši iebrienot ūdenī un ievelkot tajā ugunskuru.
Aizdedzies, virs ūdens peldošs ugunskurs izgaismos tumšo ūdens virsmu, tuvējos kokus un priekšmetus, radot pat mazliet maģisku Jāņu nakts noskaņu.

Vērīgi pieskatāms: ugunsritenis
No Eiropas ir pārņemta tradīcija, rietot saulei, godināt tās ceļu un no kalniem ripināt ugunsriteni. Arī Latvijā reizēm ievēro šo tradīciju. Ugunsriteni sagatavo no veca ratu riteņa (to var veidot improvizēti no viegla bluķa vai saliktiem zariem), kuru nosien ar labi degošu materiālu, piemēram, sienu, bērzu tāsīm, pakulām, sausas zāles vīkšķiem. Šāds ugunsritenis gan ir ļoti labi jāpieskata degšanas laikā.

Katram sava uguns
Jāņu naktij piestāv arī lāpas. Svētku laikā tās var iegādāties dažādos veikalos, bet var pagatavot arī paši. Tam nepieciešami aptuveni 1 metru gari sprunguļi, kuru galus aptin ar audumu, kas piesūcināts ar sveķiem vai citu ilgi un labi degošu šķidrumu. Dodoties līgot šādu jāņu uguni variet nest līdzi. Lāpas pieņemts aizdedzināt pie lielā ugunskura.

Jaunākie raksti