Senie latvieši Lieldienu galdā cēla kārumus, kas svētkiem īpaši pietaupīti, jo parasti uz pavasari krājumi pagrabos un klētīs sāka izsīkt, arī olas pa ziemu vistas dēja mazāk, tāpēc pirms svētkiem tās krātas, lai klātu bagātīgu galdu.
Lieldienās jāēd olas
Šī ir galvenā tradīcija, ko, šķiet, zina un ievēro katrā mājā. Jau brokastis sākas ar vārītām olām, kuru garša tiek padarīta interesantāka, pievienojot majonēzi un/vai ķilavas. Olas tiek uzskatītas arī par dzīvības un veselības simbolu, tāpēc cilvēki, kas Lieldienās ēdot daudz olas, būšot veseli.
Jāgatavo apaļas formas ēdieni
Ja vien iespējams, arī pārējiem Lieldienu ēdieniem ir jāpiešķir apaļā saules forma. Var tapt apaļš rausis, apaļā bļodā ievietoti salāti, apaļas smalkmaizītes vai apaļas kanapē maizītes, kas rotātas ar maziem sarkaniem tomātiņiem.
Ēdieniem jābūt raibiem
Būtībā šie ir divi pamatprincipi, ko jāievēro, gatavojot Lieldienu ēdienu – tam jābūt apaļam un krāsainam. Krāsas var piešķirt arī ar dažādiem dekorējumiem. Krāsainu var padarīt arī, piemēram, satītu lavašu vai pashu, izrotājot to ar dažādu krāsu augļiem. Pavasaris atmodina dabu un krāsas. Arī ēdienos.
Pasha ir Lieldienu ēdiens
Pashu tradicionāli Lieldienās pagatvo Lieldienās, taču arvien vairāk tā iecienīta arī latviešu virtuvēs, jo ir tiešām gards deserts. Pashas pamata sastāvdaļa ir biezpiens, ko papildina ar dažādiem žāvētiem augļiem un riekstiem, dažās receptēs arī saldo krējumu un sviestu. Izšķir vārīto un nevārīto pashu, vārītā ir uz mutes kūstošāka un maigāka, savukārt nevārītajai ir izteiktāka biezpiena garša. Lai atrastu sev tīkamāko, jāizmēģina vairākas, jo recepšu ir daudz.
Pavasarī jāēd zaļumi
Nav nekāds jaunums, ka uz pavasari mūsu vitamīnu krājumi pamazām izsīkst, tāpēc pirmais, ar ko tos atgūt ir dažādi zaļumi, arī diedzēti graudi. Tos var izmantot ēdienu dekorēšanai vai vienkārši novietot traukā uz galda – to, kas nolikts acu priekšā, ātrāk apēd.
Lieldienu kuličs
Līdzīgi kā pasha arī kuličs ir no Krievijas aizgūts ēdiens, kurš iepaticies arī Latvijā. Tā ir Lieldienu maize, kas top no krējuma, miltiem, rauga, sviesta un olām. Tā tiek papildināta ar riekstiem, rozīnēm un sukādēm, bet vēlāk pārlieta ar cukura glazūru un dekorēta ar krāsainiem dekoriem.
Grūbas vai zirņi ar speķi
Tā kā pavasarī ēdienu krājumi saimniecībās jau gājuši uz beigām, bija jāgatavo tas, kas vēl ir palicis. Zirņi un grūbas arī pavsarī parasti vēl ir krājumos, tos var labi papildināt ar sālītu speķi, kas gabaliņos apčurkstināts uz pannas un sātīgs, enerģijas bagāts ēdiens ir gatavs!
Veselīgais rūgušpiens
No dzērieniem jau izsenis latvisks un aktuāls ir bijis rūgušpiens vai kefīrs. To var lieliski bagātināt ar vitamīniem, pievienojot dārzeņus, zaļumus, sēkliņas un sablendējot.
Nātru vai skābeņu zupa
Ja Lieldienās jau ir izaugušas pirmās mazās nātres vai skābenes, pusdienu galdā lieliski iederēsies no tām vārīta zupa. Šādu zupu parasti papildina ar sasmalcinātām olām, kas arī ir atbilstoši Lieldienu tematikai.
Izgaršo citu tautu tradīcijas
Ja Lieldienās ir sajūta, ka viss interesantais jau ir izgaršot un gribas pamēģināt ko jaunu, der paskatīties citu tautu tradicionālo ēdienu virzienā. Par vienu no neparastākajiem Lieldienu ēdieniem var uzskatīt somu memmi (mämmi). Tas ir tumši brūns, gandrīz melns putrai līdzīgs biezs un lipīgs ēdiens. Tiesa, pat Somijā tā garša ir tīkama vien aptuveni 50% iedzīvotāju, jo ēdiens ir specifisks – tas vai nu ļoti garšo, vai šķiet pilnīgi neēdams. Pamatā ēdiens sastāv no rudzu miltiem, ūdens, iesala un sāls, tas tiek vairākkārt vārīts un beigās cepts krāsnī, pasniedz ar putukrējumu un cukuru vai ievārījumu.
