Purvīša balvai 2019 nominēti Maija Kurševa un Ēriks Apaļais

Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2018. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2019. gada 11. aprīlī, ir nominējusi divus autorus:

Jaunākie raksti

* MAIJU KURŠEVU par personālizstādi “Izmeklēšana” kim? Laikmetīgās mākslas centrā (26.07.–02.08.2018.).

Nominācijas pamatojums: “Dažādos medijos radītu mākslas darbu ļoti “tīrs”, viengabalains eksponējums. Fascinējošs video, kurā kā ugunskurā var lūkoties ilgi un dikti. Zīmju noslēpumainā kārtība, kuru gan rodas vēlēšanās atšifrēt, gan sametas baisi – ja nu tas ir kas tāds, ko labāk nezināt, kā Uluru. Kāds no apskatniekiem bija teicis, ka šī izstāde ir “telpiska pieredze”. Man tā vairāk atgādina skolas ķīmijas stundās veikto eksperimentu sajūtu – notiek kaut kas neizprotams, kad rezultātu paredzēt nevar. Tātad – izmeklēšana,” ekspertu izvēli pamato LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule.

“Maija ir kā detektīvs, kurš izseko pats sevi, sava prāta un jūtu labirintus, “mēģinot atrast ideju, kas visām lietām piešķirs jēgu”. Šīs pētniecības virsotne ir magnētiski suģestējošā video animācija ar melnās trīsuļojošās līnijas rituāla deju,” papildina LNMM / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska.

* ĒRIKU APAĻO par gleznu sēriju “Zemes dienasgrāmatas’’ (“Diaries from Earth”, 2014–2018) Sporta ielas 2 kvartālā Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros (02.06.–28.10.2018.).


Nominācijas pamatojums: “Arī Ērika Apaļā gleznu gadījumā var runāt par kādu ritualizētu apsēstību. Gadu gaitā atkārtoti atstrādātie simboliskie elementi – bezmiesiski sniegavīri kā pazaudējušies putni, levitējošas grāmatas, mistiski zaru raksti vai citas zīmes – ienirst audekla melnā laukuma bezgalībā. Autora ekspozīcija Sporta ielā 2 uzjundī pārdzīvojumus un verbāli neizskaidrojamas atsauces uz mūsu kolektīvo pagātni vai varbūt nākotni. Piekrītu mākslas kritiķa Viļņa Vēja atziņai – “no šodienas pozīcijām, kad jauns mērķis nav izdomāts un apšaubīta pati progresa ideja un labākas nākotnes iespējamība, Apaļā rokdarbi izskatās kā rituāla taustīšanās pēc jauna mīta”,” stāsta mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 8 vizuālās mākslas notikumus, to skaitā:


• Ģirtu Muižnieku par personālizstādi “Red Shift” galerijā “Māksla XO” (21.09.–16.10.2018.);
• Li Bond par personālizstādi “2. sezona – Epizodes / Season 2 – Episodes” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles ARSENĀLS Radošajā darbnīcā (10.08.–16.09.2018.);
• Pēteri Līdaku par personālizstādi “Tetrix” mākslas centrā “Noass” (09.08.–15.09.2018.);
• Laimdotu Steķi par personālizstādi “IRT” “Free Riga” mākslinieku rezidenču nama “D27” dārzā (27.06.–17.07.2018.);
• Elzu Sīli par personālizstādi “A decent little hike on roads rural and dangerous, plus ugly” galerijā “Alma” (13.07.–28.08.2018.)
• Leonardu Laganovski par personālizstādi “Tuvais un tālais” galerijā “Māksla XO” (21.09.–16.10.2018.).

EKSPERTI 2017.–2018. GADĀ

Laika posmā no 2016. gada 8. decembra līdz 2019. gada 10. janvārim Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā darbojas: LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, mākslas kurators Kaspars Vanags, mākslas zinātniece, kuratore, Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle, mākslas zinātniece Inese Riņķe un mākslas zinātniece, kritiķe Santa Mičule-Hirša.

Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.
Saskaņā ar grozījumiem Purvīša balvas nolikumā kopš 2017. gada 1. aprīļa eksperti vērtē izstādes tikai Latvijas ietvaros.

PURVĪŠA BALVA

Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.

Balva tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”. Purvīša balvu 2017 pasniedza mākslinieku kolektīvam – Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam – par izstādi “Dziesma”.

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas biedrība “Mākslas platforma”, SIA “Kultūras projektu aģentūra “INDIE”“ un aģentūra “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”.

Svetkulaiks.lv , Foto: Publicitātes foto
Iesaki:
Komentāri 0

Svētdiena, 18.novembris
vārda dienas:
Aleksandrs, Doloresa