Šogad Baltā galdauta svētkus svinējuši 500 000 cilvēku

Latvijas valsts simtajā gadā ar vēl nebijušu atsaucību 4. maijā cilvēki Latvijā un pasaulē svinēja Baltā galdauta svētkus. Teju 200 publiskās svinību vietās un neskaitāmās mājās, izglītības iestādēs, darba vietās un ģimenes lokā pulcējusies ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju (liecina Kantar TNS aptaujas dati), lai svinētu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu – vienu no būtiskākajām pieturzīmēm Latvijas valsts simts gados.

Jaunākie raksti

Jau trešo gadu par godu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai tika svinēti Baltā galdauta svētki. Paceļot valsts karogu, pulcējoties pie balti klātiem galdiem, kavējoties atmiņās par izšķirošajiem notikumiem 1990. gada maijā un nospraužot nākotnes mērķus stiprākai Latvijai tās nākamajā simtgadē, 4. maijā visā Latvijā svinējām valsts pamatvērtību – brīvību.

Baltā galdauta svētku tradīcija veidota, lai godinātu 1990. gada 4. maija notikumus un mudinātu cilvēkus svinēt šos valsts svētkus. Pāris gadu laikā kopš tradīcijas uzsākšanas būtiski mainījies sabiedrības vērtējums par to, vai 4. maijs uzskatāms par vieniem no nozīmīgākajiem valsts svētkiem. Ja 2015. gadā 4. maiju starp nozīmīgākajiem valsts svētkiem ierindoja vien 2% iedzīvotāju, tad šogad tas būtiski pieaudzis, sasniedzot 54%.

Turpinot Baltā galdauta svētku tradīcijas, arī šogad iedzīvotāji balti klātos galdus simboliski papildināja ar balto krāsu apģērbā un svinību vietu iekārtojumā. Aktīvākie mārupiešie Baltā galdauta svētkus atklāja ar velobraucienu, kurā dalībnieki bija tērpušies baltā krāsā vai iekļāvuši baltus elementus savā apģērbā. Savukārt Carnikavas iedzīvotāji par godu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanai galdu klāja ar īpaši austu 30 metrus garu baltu galdautu.Turpinot tradīciju, arī šogad Baltā galdauta svētkus svinēja Magdelēnas kvartālā, kur pie baltiem galdiem tikās kaimiņi.

Ar sirsnīgiem un daudzveidīgiem notikumiem visā Latvijā daudzviet svinības iesakās jau 3. maijā. Īpaši aktīvi šogad svētkos iesaistījās izglītības iestādes. Paši mazākie svētku dalībnieki apguva 4. maija vēstures notikumus un mūsu valstij veltīja patriotiskus dzejoļus, sadziedāšanos un sadejošanos, rokdarbus un citus pašu gatavotus priekšnesumus. Mores pamatskolas saime 4. maiju atzīmēja pie kopīga galda, ieturot skolas saimnieču sarūpēto maltīti, savukārt Laucesas pamatskolā skolēni deklamēja dzejoļus un prezentēja savas zināšanas par Latvijas vēsturi, tradīcijām un kultūru. Pasākuma noslēgumā visi pulcējās pie balti klāta galda, kur ikviens varēja mieloties ar latvisko cienastu – rudzu rupjmaizi, medu un zāļu tēju. Smiltenes vidusskolā klātesošie tika sveikti ar latviešu tautasdziesmu “Pie Dieviņa gari galdi” Smiltenes vidusskolas skolnieču izpildījumā.

Citviet pasaulē tautieši Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienu godināja sestdienā, 5. maijā, ar Latvijas institūta un biedrības „VSK Noskrien” iniciatīvu “Izskrien Latviju pasaulē” – izejot vai izskrienot Latvijas kontūru. 3. un 4. maijā ar koncertiem Apvienotajā Karalistē – Birmingemā un Mančestrā uzstājās grupa „Prāta vētra”. 4. maijā Baltā galdauta svētki tika svinēti Frankfurtes Latviešu biedrībā, savukārt 5. maijā Īrijas vēstniecība aicināja uz valsts simtgades kāpienu Svētā Patrika kalnā ar Latvijas karogu un Baltā galdauta svētku pikniku kalna pakājē. Spānijā Latvijas cilvēki kāpa Madrides augstākajā kalnā, bet 5. maijā latvieši Itālijā aicināja „izskriet Latviju” Milānā un tikties Baltā galdauta svētkos Sentiones parkā.

Tieši maijs ir laiks, kad ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts apzināties savas un mūsu valsts brīvības vērtību, ienesot svinības ikvienā mājā un pilsētā. Tādēļ jau trešo gadu Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs ikvienu Latvijas iedzīvotāju šajā dienā aicināja pacelt valsts karogu un veidot savus Baltā galdauta svētkus par godu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai. Latvijas novados aizvadīta plaša pasākumu programma un cilvēku pašu radīti svētki. Baltā galdauta svētki atgādina to, ka Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana bija rezultāts konkrētu cilvēku neatlaidīgai rīcībai, drosmei un spējai uzdrīkstēties.

Līdz Latvijas valsts simtajai dzimšanas dienai atlikuši septiņi mēneši, un valsts simtgadei veltītie notikumi turpinās gan Latvijā, gan daudzviet pasaulē. Visu maija jeb Brīvības mēnesi turpināsim atzīmēt šo būtisko simtgades pieturzīmi ar plašu sporta, kultūras, izziņas notikumu klāstu, stiprinot un godinot mūsu cilvēku un valsts pamatvērtību – brīvību. Uzzini plašāk par Brīvības mēneša notikumiem www.lv100.lv/briviba
Svetkulaiks.lv , Foto: Publicitātes foto
Iesaki:
Komentāri 0

Otrdiena, 21.augusts
vārda dienas:
Janīna, Linda