Pašlaik Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā ir skatāma izstāde “Vienas gleznas stāsts: Tenisiste”, kas pēta mākslas darbā attēlotās modeles identitāti. Ekspozīciju papildina ieskats tenisa attīstībā 20. gadsimta sākumā un sieviešu sporta, tai skaitā tenisa, vēsturē.
Teniss 20. gadsimta sākumā un īpaši 20. gados bija elitārs, taču ļoti izplatīts sporta veids, kurā ar spožiem panākumiem izcēlās vairākas sievietes, iemantojot slavu un popularitāti. Tenisistes parādījās tā laika mākslas darbos – gan sportistes, gan dāmas, kuras tikai pozēja tenisistu apģērbos vai ar attiecīgajiem aksesuāriem, jo šis tēls asociējās ar jauno moderno sievieti. Mode uz tenisu, līdzīgi kā norises politikas un kultūras dzīvē, bija saistāma ar Pirmo pasaules karu un izmaiņām, ko tas ieviesa sabiedrībā, – sievietes ieguva plašākas tiesības un iespēju līdzdarboties dažādās jomās, t.sk. arī profesionālajā sportā.
Vairāk par to, kā attīstījās teniss Latvijā, būs iespējams uzzināt 25. maijā, kad uz tikšanos Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā atnāks īpašie viesi. Latvijas Sporta muzeja vadošā pētniece Rita Apine runās par “Āgenskalna vingrošanas un sporta biedrības” namu, tā vēsturi un nozīmi Latvijas profesionālā tenisa attīstībā.
BASB “Daugava” CTK direktora, PSRS Olimpiskā tenisa centra direktora un Valsts Tenisa centra “Lielupe” direktora Jura Dzelmes stāsts “Kā radās Centrālais tenisa klubs” iepazīstinās klausītājus ar PSRS Olimpisko tenisa centru, kā vēlāk pārtapa par Latvijas Nacionālo tenisa centru Lielupē. Šo tenisa organizāciju izveidošanā 1990. gados savu roku pielikuši Voldemārs Kalpiņš, Arnolds Deglavs, E. Ameriks, Gvido Zemrībo, Ivars Strautmanis, Jaroslavs Kalagovskis, Ivars Liepiņš, Miervaldis Ramāns, Valentīns Dimitrijevs un, protams, Juris Dzelme. Šajā periodā tenisa spēli sāka apgūt Anatolijs Gorbunovs un pašreizējais Latvijas Tenisa savienības prezidents Juris Savickis.
Māris Rozentāls ir tenisists ar izciliem sasniegumiem padomju laikā, kā arī 20. gadsimta 90. gados Vācijā. Šobrīd viņš ir tenisa treneris, 2004. un 2005. gadā strādāja par Latvijas izlases treneri. Savā vēstījumā “Padomju profesionālis” Māris Rozentāls stāstīs par to, kā Padomju Savienības pēdējie 10 gadi sakrita ar viņa labāko posmu sportista karjerā. Varbūt valsts politiskās iekārtas specifika kļuva par iemeslu, kādēļ Rozentālam diemžēl nesanāca uzspēlēt profesionālo tenisu pasaules līmenī, bet arī PSRS bija daudzi ļoti spēcīgi spēlētāji. Ne mazāk nozīmīga ir atziņa, ka sports padarīja dzīvi Padomju Savienībā ievērojami piesātinātāku.
Bijušais Latvijas Tenisa savienības (LTS) prezidents, pirmās atjaunotās Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Gvido Zemrībo atcerēsies savu ceļu uz tenisa pasauli, atklājot, kā mainījās viņa attieksme pret šo sporta veidu toreiz un tagad. Interesanti būs uzzināt, kā viņš no amatiera līmeņa spēlētāja kļuva par LTS prezidentu, kā arī – ko teniss ir devis dzīvē un dod vēl šodien.
Diskusijas gaitā tiks salīdzināti vēsturiski tenisa spēles stili un to attīstība, jo teniss, līdzīgi kā citi sporta veidi, ir piedzīvojis pārmaiņas gan spēles noteikumu, gan tiesāšanas kontekstā. Tāpat netiks aizmirsti jautru atgadījumu pārstāsti, kas sarunai piešķirs humoristiski personisku pieskaņu.
Biļešu cena: pieaugušajiem – 3,00 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1,50 EUR. Pirms pasākuma apmeklētāji var iepazīties ar muzeja pastāvīgo ekspozīciju un izstādi “Vienas gleznas stāsts: Tenisiste”. Vietu skaits ierobežots. Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš pa tālruni (+371) 67 288800 vai e-pastu [email protected].
