Koncertā korus diriģēs Aira Birziņa, Rasa Gelgotiene, Judita Ķaulaķīte, Genovaite Leimontaite-Kumpiene, bet kamerorķestri – Modests Jankūns. Programmā iekļauta Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas komponistu mūzika – skanēs Ērika Ēšenvalda, Donāta Zakara un Ģintares Jautakaites kormūzika, kā arī Mikaloja Konstantīna Čurļoņa un Tada Petruļa skaņdarbi orķestrim, bet programmas vainagojumā kori un kamerorķestris atskaņos Mortena Jansona darbu MISSA POPULARIS.
Mortens Jansons ir mūsdienu zviedru komponists, kordiriģents un mūzikas pedagogs. Komponists šobrīd dzīvo un strādā Upsalā. Viņš absolvējis Zviedrijas Karalisko mūzikas akadēmijas, iegūstot maģistra grādu mūzikas pedagoģijā, vokālajā mākslā un Žaka-Dalkroza ritmikas mācībā. Par savas daiļrades galveno vēstījumu komponists saka: “Ar mūzikas palīdzību esmu centies izteikt visas sajūtas, ko piedāvā dzīve. Gandrīz visi mani skaņdarbi ir sakrāli. Tie pauž ne tikai manu personīgo ticību, bet arī cieņu un apbrīnu pret sakrālajiem tekstiem, kas izmantoti gadsimtiem ilgi.”
Darbs MISSA POPULARIS ir pirmatskaņots 2015. gadā Poznaņā, Polijā. Par darba ideju un tā rašanos autors ir teicis: “Mesai iedvesmu guvu dažādos zviedru tautas mūzikas žanros – mūzikā, ko bērnībā bieži dzirdēju mājās, kad mans tēvs spēlēja vijoli. Mana iecere, rakstot darbu, bija vērot, kā folkloras materiāls mijiedarbojas ar tradicionālajiem mesas tekstiem – izmantoju tautas mūzikas stilistiku kā impulsu, ļaujot tekstam vadīt muzikālo attīstību.
Šī programma divas dienas iepriekš, 8. martā, piedzīvos atskaņojumu Vesterosas katedrālē, Zviedrijā, kur koncerts būs veltīts vēsturiski nozīmīgam notikumam – princeses Katrīnas Jagellones 500 gadu jubilejai, kura bija Lietuvas lielkņaza meita un vēlāk kļuva par Zviedrijas karalieni. Viņas personība un devums vēsturiski saistāms ar kultūras patronāžu un centieniem pēc miera un izglītības. Skaņdarbu MISSA POPULARIS koncertā Zviedrijā diriģēs tās autors – komponists Mortens Jansons.
Koncerts Rīgā 10. martā tiek rīkots sadarbībā ar Lietuvas Republikas vēstniecību Latvijas Republikā, atzīmējot 36. gadadienu kopš Lietuvas Neatkarības atjaunošanas 1990. gada 11. martā, kad toreizējā Lietuvas Republikas Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par Lietuvas valstiskās suverenitātes atjaunošanu. Lietuva bija pirmā no Baltijas nācijām, kura spēra šo soli, un pirmā arī sadūrās ar Padomju Savienības centrālās varas mēģinājumiem apturēt šo virzību. Valdot neskaidrībai un pat baiļu sajūtai, Lietuvas solis kļuva par nozīmīgu atskaites punktu arī Latvijai un Igaunijai.
Ieeja koncertā par ziedojumiem.
