Rižakova izrāde tika nodēvēta par skandalozu, pateicoties atklātajam saturam un tajā dzirdamajai nenormatīvajai leksikai. Taču, pēc paša režisora domām, no dialogiem nav iespējams svītrot necenzētus izteicienus, jo tie ir daļa no varoņu valodas, uz tās turas un no tās ir atkarīga visa lugas struktūra.
Skaudrais “Saules līnijas” godīgums un emocionalitāte ne tikai ļāva tai iekarot popularitāti modernās teātra mākslas cienītāju vidū, bet arī kļūt par prēmijas “Zelta maska 2019” nominanti uzreiz piecās kategorijās: “Labākā dramatiskā izrāde, mazā forma”, “Labākais režisora darbs”, “Labākais dramaturga darbs”, “Labākā sieviešu loma” (Jūlija Peresilda), “Labākā vīriešu loma” (Andrejs Burkovskis).
Izrādes fabula šķiet vienkārša tikai pirmajā mirklī: skatītāji kļūst par īstas “karadarbības” lieciniekiem, tā attīstības paralēli krīzei laulībā. Viripajeva dramatiskā komēdija — skaudrs mēģinājums publiski runāt par sadzīvisku konfliktu, kas agrāk vai vēlāk notiek ikvienā ģimenē. Skatītāji redz divus cilvēkus sarežģītā vecumā, kuriem aiz muguras ir “septiņi gadi, kas nodzīvoti zem vienas segas”. Viripajeva darbs atklāj cilvēkiem visu emociju spektru, ko dzīvesbiedri pārdzīvo nesaskaņu laikā. Vai viņiem izdosies sadzirdēt vienam otru un ar ko beigsies šis kvēlu atklāsmju pārpilnais ģimenes strīds?
“Es vēlējos atklāt mehānismus, kuru dēļ cilvēki nespēj rast kontaktu, kas tiem traucē. Lugā ir parādīti pieci vai seši šādi mehānismi, sākot ar visbanālākajiem, kad mēs nedzirdam viens otru un pārtraucam pusvārdā, līdz maksimālajiem, kad mēs dažādi uztveram realitāti. Šī ir komēdija, kura atklāj, kā iespējams sasniegt pozitīvus rezultātus,” tā par lugu stāsta pats Ivans Viripajevs.
Dramaturgs Viripajevs ir sižetu, skatuves dialogu un komunikatīva mākslinieciskuma meistars, tādēļ izrādē ir absolūti tieši, bez jebkādiem pustoņiem tiek atklāti mehānismi, kas traucē dzīves biedriem atrast zaudēto saskaņu.
Iestudējumā ir daudz metaforu un simbolisma, tas, nenoliedzami, “aizķers” skatītājus ar neparastiem skatuviskajiem risinājumiem — sadzīviskiem akcentiem telpā, lielu, pret zāli pavērstu spoguli, kā arī datorefektiem uz ekrāna, kas atrodas skatuves aizmugurē, tā finālā pārtop par gigantisku ringu. Īpašas pieminēšanas vērta ir arī tērpu stilistika. Varoņu kostīmi ir miesas krāsas gammā, kas vēl vairāk izceļ viņu dvēselisko un fizisko “atkailināšanos” publikas priekšā.
Taču izrādes panākumu galvenais noslēpums— Jūlijas Peresildas un Andreja Burkovska nevainojamais tēlojums; abi, nenoliedzami, ir patiesas modernā teātra un kino zvaigznes.
Jūliju Peresildu (KTMI-GITIS, 2006, O.Kudrjašova aktiermeistarības darbnīca) skatītāji zinās pēc izrādēm “Neprecējies Moljērs”, “Figaro” “Sarkankrūtīši”, “Zviedru sērkociņš”, kā arī darbiem kino “Zelta orda”, “Pieaugušās meitas”, “Aukstais tango”, “Bende”, “Noslēpumainās kaislības;”, u.c. Vīrieša lomas atveidotājs, Maskavas Mākslas akadēmiskā teātra (MHAT) skolas – studijas absolvents (2014, S.Zemcovs, I.Zolotovicka kurss) Andrejs Burkovskis ir zināms pēc lomām projektos “Leģenda par Kolovratu”, “Tobola”, “Adaptācija”, u.c.
Uzveduma “Saules līnija” autors Viktors Rižakovs ir V.Meierholda centra mākslinieciskais vadītājs un Maskavas Mākslas akadēmiskā teātra (MHAT) skolas – studijas profesors. Pieprasītais teātra režisors un neskaitāmu prestižu prēmiju laureāts ir viens no tiem, kas skatītājiem “atklāja” dramaturga Viripajeva daiļradi. Viņa iestudējumi vienmēr savāc skatītāju piepildītas zāles. Īpašu uzmanību savās izrādēs Rižakovs pievērš aktieru atlasei un dialogiem, tas viņu atšķir no vairuma modernās teātra mākslas pārstāvju.
Izrādei “Saules līnija” ir mērķis, un tas, pēc autora domām, ir terapeitisks. Daudziem skatītājiem tā ļaus pārdomāt pašu attiecības un pārvarēt domstarpības ar partneri.
Biļetes uz izrādi var nopirkt “Biļešu servisa” kasēs.
