Nikolass Angeličs ir amerikānis, kurš izglītojies Francijā, kas patlaban ir viņa mītnesvieta. Angelicā veiktie solo un kamermūzikas ieraksti izpelnījušies atzinību lielākajos un prestižākajos Eiropas klasiskās mūzikas medijos – Angeličs saņēmis vairākas žurnāla Monde de la Musique uzslavas, arī Preis der Deutschen Schallplattenkritik godalgas, bet viņa ieraksti izcelti kā Gramophone redaktora izvēlētais albums un BBC Music Magazine mēneša ieraksts. Kritiķi liek Angeliču starp labākajiem Brāmsa mūsdienu interpretiem. Līdzās augstu novērtētajām klasiskā un romantiskā laikmeta skaņdarbu interpretācijām Angeliča interešu lokā ir laikmetīgais repertuārs – no Prokofjeva, Bartoka un Šostakoviča līdz Mesiānam, Bulēzam un Štokhauzenam.
Pianists sadarbojas ar pasaules vadošajiem orķestriem un diriģentiem, ir aktīvs kamermūziķis. LNSO un Andris Poga ar Nikolasu Angeliču satikušies vairākkārt: 2015. gada novembrī Angeličs Lielajā ģildē spēlēja solo Šūmaņa Klavierkoncertā, 2018. gada janvārī Rīgā klausījāmies Bēthovena Ceturto klavierkoncertu, savukārt 2018. gada oktobrī Parīzes filharmonijā šie mūziķi atskaņoja Rahmaņinova Ceturto klavierkoncertu.
Koncerta pirmajā daļā skanēs Sergeja Prokofjeva Trešais klavierkoncerts. Sergejam Prokofjevam nepatika blāvais, pliekanais, sentimentālais. Viņam imponēja oriģinalitāte un spilgta, precīza doma. Prokofjevs bija ne tikai viens no sava laika virtuozākajiem pianistiem, bet arī izcils humorpilns stāstnieks. 20.–30. gadus pavadīja ASV un Eiropā. Trešais klavierkoncerts tika radīts ar domu, ka jāizpatīk amerikāņu publikai. Pirmatskaņojumā Čikāgā pie klavierēm bija pats autors. Koncertu daudzi nesaprata, tomēr pieņēma puslīdz atzinīgi, ko nevar teikt par Ņujorkas atskaņojumu, kur opusu izsvilpa. Pasaules slavu tas ieguva tikai pēc Serža Kusevicka lasījuma Parīzē 1922. gadā. Prokofjevam neizdevās atkārtot Sergeja Rahmaņinova spožo Amerikas karjeru ne klavierspēles, ne kompozīcijas jomā, un viņš no ASV aši pārcēlās uz dzīvi Eiropā. 1936. gadā komponists atgriezās padomju dzimtenē. 1948. gada februārī Prokofjeva karjeru faktiski apstādināja Ždanova antiformālisma runa PSKP CK plēnumā. Kultūras procesi Padomju Savienībā sastinga. Atkusni, kas nāca pēc Staļina nāves, Prokofjevs nesagaidīja – slimību pieveikts, viņš nomira vienā dienā ar Josifu Visarionoviču.
Koncertu ievadīs Viļņa Šmīdberga “Simfonija koncerts”, kas pirmatskaņots 1979. gada novembrī Baltijas padomju republiku muzikologu konferences laikā, LNSO diriģējot Vasilijam Sinaiskim. Parādās dažas recenzijas, kurās norādīts uz mūzikas ekspresionistisko iedabu, sasprindzināto un nervozo atmosfēru, kāpumu un kritumu mijiedarbību. Pēc tam šis darbs nonāk plauktā un atrodas tur līdz 2018. gada sākumam, kad Viļņa Šmīdberga atmiņstāsts par padomju laikā populārajām un ļoti vērtīgajām komponistu meistarklasēm Ivanovā (Krievija) ierosina LNSO vadības pārstāvju interesi. LNSO galvenais diriģents Andris Poga dodas pie komponista un burtiski piespiež Vilni Šmīdbergu uz karstām pēdām atrast “Simfonijas koncerta” partitūru. Dīvainā kārtā partitūra atrodas uzreiz un rodas lēmums veikt nelielas izmaiņas un šo darbu atdzīvināt. Un nu ir liels prieks, ka mēnesi pirms Viļņa Šmīdberga lielās 75 gadu jubilejas LNSO būs gods gandrīz vai no jauna pirmatskaņot spēcīgu, vērienīgu, kontrastainu un dinamisku skaņdarbu, kas gandrīz jau bija pazudis no zemes virsas.
Koncerta otrajā daļā klausīsimies Johannesa Brāmsa Pirmo simfoniju. Ir liecības, ka Pirmās simfonijas komponēšanas laikā Brāmss juties tā, it kā viņam aiz muguras stāvētu Bēthovena gars – turklāt nevis uzmundrinot, bet kritiski šūpojot galvu pie katras nots, ko Brāmss licis uz nošpapīra. Aprakstot šo skaņdarbu, vācu muzikologs Reinhards Brinkmanis atsaucas uz Teodora Adorno teikto par Bēthovena simfonijām – tās esot svinīgas publiskās runas visai cilvēcei –, un apgalvo, ka Brāmsa Pirmā simfonija turpina šo bēthovenisko tradīciju. No vienas puses, Brāmss visiem saprotami, monumentāli uzrunā cilvēkus, bet, no otras puses, Brāmsa simfoniju sarežģītā uzbūve un smalkais izstrādājums vērsts uz individuālu mūzikas pazinēju, faktiski vientuļu gardēdi lielā klausītāju pulkā.
Plkst. 18.18 Minsteres zālē notiks tradicionālās “Pirmskoncerta sarunas”, ko vadīs Orests Silabriedis. Tajās tiks runāts par būtisko Prokofjeva Trešajā klavierkoncertā, atkārtots zināmais par Brāmsa Pirmo simfoniju, kā arī norisināsies tikšanās ar komponistu Vilni Šmīdbergu, jautājot par atvilktnē ilgi nogulējušo “Simfoniju koncertu”, kas nu ieguvis jaunu veidolu.
Biļetes uz koncertu “LNSO sezonas noslēguma koncerts. Angeličs un Poga” iespējams iegādāties Lielās ģildes un “Biļešu paradīzes” kasēs, kā arī internetā – bilesuparadize.lv.
