LNSO 101. sezonā rezidenci uzsāk Ilona Breģe, viena no spilgtākajām Latvijas mūsdienu komponistēm. Ilonai Breģei ir bijusi ilglaicīga saistība ar LNSO gan kā komponistei, gan arī orķestra direktorei. Jāatzīmē viņas nozīme Latvijas mūzikas kopainā īpaši kā simfonisko darbu, instrumentālo koncertu un vokāli instrumentālās mūzikas autorei. Ilonas Breģes rezidence LNSO aizsāksies ar 2024. gadā komponētās simfoniskās tokātas UP-TIME atskaņojumu.
LNSO rezidējošā komponista izvēle ir jau vairāku gadu garumā attīstīta tradīcija, katru gadu uzmanības centrā izceļot kādu Latvijas komponistu, kura darbības galvenais fokuss ir simfoniskā mūzika.
Klausītājus koncertā priecēs arī izcilā latviešu vijolniece Baiba Skride, kura pēc uzvaras Karalienes Elizabetes Starptautiskajā vijolnieku konkursā izveidojusi spožu starptautisku karjeru. Viņa uzstājusies kopā ar pasaules vadošajiem orķestriem, tostarp Berlīnes filharmoniķiem, Bostonas simfonisko orķestri, Karalisko Concertgebouw orķestri, Londonas Filharmonijas orķestri u.c.
Pie diriģenta pults stāsies LNSO galvenā viesdiriģente Kristīna Poska. Viņa ir Eiropā pieprasīta un aktīvi koncertējoša diriģente, kuras mākslinieciskais sniegums raksturots kā harismātisks, neparasts un muzikāli piesātināts. Kristīne Poska ir starptautisku konkursu laureāte un 2013. gada Vācijas Diriģentu balvas ieguvēja, bet iepriekšējās sezonās sadarbojusies ar tādiem orķestriem kā Londonas Filharmonijas orķestris, Roterdamas Filharmonijas orķestris, Rietumvācijas Radio simfoniskais orķestris u.c.
Koncertprogrammā iekļauts skaņdarbs, kur īpaša nozīme piešķirta sarunai. Sofijas Gubaiduļinas Trešais koncerts vijolei un orķestrim “Dialogs: es un tu” ir darbs, kura pamatā ir divu atšķirīgu, taču savstarpēji saistītu balsu mijiedarbība. Komponisti iedvesmojusi filozofa Mārtina Būbera ideja par attiecībām starp “es” un “tu”, kas šoreiz pārtaps muzikālā sarunā starp vijoli un orķestri.
Savukārt koncerta otrajā daļā skanēs Gustava Mālera Pirmā simfonija jeb “Titāns” – viens no komponista pazīstamākajiem agrīnajiem darbiem. 1887.–1888. gadā tapusī simfonija jau spilgti atklāj Māleram raksturīgo muzikālo pasauli, kurā līdzās dabas skaņām un tēliem organiski savijas mūzikas elementi un dziesmu melodijas.
