Koncertā, ievērojot visus nepieciešamos drošības noteikumus, uz skatuves kāps LNSO pūtēju kvintets – flautiste Maija Zandberga, obojists Egils Upatnieks, klarnetists Mārtiņš Circenis, fagotists Jānis Semjonovs un Artūrs Šults, kas spēlēs mežragu. Viņiem pievienosies pianiste Agnese Egliņa. Koncertu vadīs Orests Silabriedis, režisors – Roberts Rubīns.
LNSO direktore Indra Lūkina pauž, ka orķestris pievienojas vairāku pasaulē zināmu orķestru praksei, ārkārtas apstākļos kultūras saturu nodrošinot tiešraidē: “Līdzīgi kā “Berlīnes filharmoniķi”, Čehijas filharmoniskais orķestris un daudzi citi pasaules orķestri arī mēs meklējam veidus, kā šajos ārkārtas apstākļos turpināt darbību, dodot iespēju klausītājiem baudīt dzīvu mūzikas priekšnesumu. Zīmīgi, ka pirmais LNSO tiešsaistes koncerts notika 13. martā, pirmajā ārkārtas situācijas dienā Latvijā (kad orķestra mūziķu atrašanās vienkopus vēl bija atļauta), un 12. maijā, šajā brīdī noteiktajā ārkārtas situācijas pēdējā dienā, atkal notiks koncerts tukšā Lielās ģildes zālē, tiesa, šoreiz mūziķi būs kamersastāvā. Tā kā LNSO mākslinieciskā darbība nav subsidēta, piedāvājam iegādāties virtuālās biļetes; tas orķestrim ļaus vismaz daļēji nosegt koncerta sagatavošanas izmaksas. Domājams, ka šāda koncertu forma tuvākajā laikā kļūs par mūsu dzīves sastāvdaļu, tādēļ esam iesaistījuši režisoru Robertu Rubīnu, kas parūpēsies, lai muzikālais priekšnesums kļūtu arī par vizuāli aizraujošu pieredzi.”
Par skaņdarbu “Trokšņu iela” tā autore Gundega Šmite saka: “Trokšņu iela mūsdienās ir viena no klusākajām Vecrīgas ielām, taču viduslaikos tā bijusi īpaši skaļa un trokšņaina pilsētas vieta, kurā darbojušies neskaitāmi amatnieki – kalēji, rotkaļi. Zviedru kara laikā, kā leģenda vēsta, pie Trokšņu ielas esošajos Zviedru vārtos iemūrēta zviedru kareivī iemīlējusies latvju jaunava, kuras čukstus vēl tagad naktīs varot dzirdēt. Skaņdarbs “Trokšņu iela” veidots kā fantāzija, kā atgriešanās šīs ielas unikālajā skaņu vēsturē.” Pianistei vēlēts izmantot dzintara auskarus, stikla glāzes, metāla uzpirksteņus, koka vāles un māla krūzes ar vara monētām. Šī būs “Trokšņu ielas” otrā redakcija, veidota tieši šim koncertam.
Zinātāji stāsta, ka Kvinteta komponēšanas brīdī jaunais Ludvigs van Bēthovens iedvesmojies no sava elka – Volfganga Amadeja Mocarta. Skaņdarbs rakstīts klavierēm un pūšaminstrumentiem, un tam piemīt melodisks un pacilājošs skanējums.
Franču komponists Andrē Žolivē pievērsās mūzikai pēc tam, kad ilgāku laiku bija svārstījies starp glezniecību un teātri. Koncertā dzirdamais skaņdarbs “Lina dziesma” saistīta ar stāstu par sengrieķu mītoloģijas pārstāvi Linu – šis talantīgais dziesminieks dēvēts gan par Apollona dēlu, gan par Poseidona mazdēlu un Apollona sāncensi, gan par Hērakla mūzikas skolotāju.
