Kaija, Kornēlija

Lieldienu tradīcijas un ticējumi

Lieldienās teju visas tradīcijas, ko ievērojam ir senas, taču pielāgotas mūsdienu cilvēku dzīves uztverei. Bet kādas tad ir senās latviskās tradīcijas, kā Lieldienas svinēja mūsu senči?

Lieldienu tradīciju zinātāja ir Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja pedagoģe Baiba Magona, kura atzīstas, ka pati vislabprātāk olas krāso sīpolu mizās un citos dabīgajos materiālos. Lūdzām viņu pastāstīt par tradīcijām laiku ritumā, par to, ko Lieldienās darīja mūsu senči un ko šodien darām mēs.

Lieldienu tradīcijas

• Agrāk cilvēki Lieldienu rītā cēlušies pirms saules lēkta un devušies mazgāt seju tekošā ūdeni, jo šajā rītā ūdenim piemītot sevišķs dziedinātāja spēks. Pēc sejas mazgāšanas gājuši modināt vēl gulošos, šaustīdami viņus ar pūpolu un izplaucētu bērzu zariem. Vissvarīgāk bijis šaustīt bērnus, sakot: „Pūpol, pūpol, apaļš kā pūpols!” Šaustītājus pēc tam cienājuši ar plāceņiem un krāsotām olām.

• Malienas pusē jauni puiši gājuši pirms saules ap māju, pēc tam mājiniekus pēruši ar pūpoliem un prasījuši olu – kas olu nedevis, to ar visu gultu apgāzuši.

• Lībiešiem aktuāla bijusi putni modināšana, jo viņi ticējuši, ka putni pa ziemu nekur prom nedodas, bet guļ paslēpušies jūrā. Pirms saules lēkta puiši un meitas tad gājuši uz jūras malu un modinājuši sīkos putniņus.

• Interesanti, ka Lieldienās jūras krastā rotāta arī eglīte un cilvēki viens otru cienājuši ar līdzi paņemtiem gardumiem. Putnu dzīšana simbolizējusi arī visa ļaunā, sliktā, slimību aizdzīšanu prom – aizdzina visu, no kā gribēja atbrīvoties. Dzinēji dziedāja speciālas dziesmas, kuru piedziedājumā bijis vārds „šūvo!”.

• Tāpat arī ar ūdeni Lieldienu rītā mazgāti lopi un bišu stropi, lai tie būtu veseli un auglīgi.

• Šūpoles palīdzot mērīt arī mūža garumu – Lieldienās pār šūpolēm jāmet ola, ja to izdodas noķert rokās, gaidāms vēl garš mūžs.

B.Magone saka: „Tradīcijas ir jāturpina. Nekas, ja tādējādi sanāk katru gadu darīt vienu un to pašu. Agrāk šīs lietas tika mācītas ģimenē, tagad talkā nāk arī skolas un bērnudārzi, jo vecāki bieži ir pārāk aizņemti, lai bērniem šīs lietas iemācītu. Galvenais, lai šīs latviskās vērtības nepazūd un cilvēki tās zinātu. Lieldienas ir prieka pilni svētki, tie nāk ar gaismu – dienas paliek garākas par nakti un iestājas astronomiskais pavasaris. Latviešiem šie svētki vienmēr simbolizējuši gaismas un dzīvības uzvaru pār tumsu.”

Lieldienās vajagot dejot, lēkt, skriet, pērties un kustēties, jo tas viss arī simbolizē dzīvību. Lieldienas ir arī laba iespēja satikties jauniem ļaudīm, jo pie šūpolēm arī tagad nāk jauni puiši un meitas, reizēm atceroties, ka meitas puišus cienā ar olām un plāceņiem, bet puiši meitas izšūpina.

Lieldienu ticējumi

Šūpošanās
• Lieldienās jāšūpojas, lai vasarā neēstu odi un citi kukaiņi.
• Lieldienās vajaga daudz šūpoties, tad pa gadu nekausies ar „lāča miegu”.
• Kas vienreiz kāris šūpoles, tam jākar arī citās Lieldienās, jo citādi lopiem neklājas labi.
• Lieldienās šūpojoties, šūpulim jāļauj lēnām nostāties, lai tā, lēni un līgojoties, nozied linu druva.
• Šūpošanās pieder pie kustību auglības aktiem līdzīgi dancošanai, lēkšanai, skriešanai, riņķošanai.
• Kas gribēja sev veiksmi nodrošināt, tam Lielās dienas rītā pār šūpoļu koku bija jāmet trīs olas tā, lai nesasitas.

Olas
• Kas olas bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos.
• Lieldienās bērniem vajag ēst daudz olu, lai augtu apaļi kā olas.
• Lieldienās olas vārot nedrīkst pūst uguni, jo tad olas plīst.
• Lieldienas pirmo olu ēdot, nedrīkst to saskrāpēt, jo tad būs tik daudz slimību, cik olai skrambu.
• Kas Lieldienās olas zogot, tas paliekot tikpat pliks kā ola.
• Lieldienās jāēd tikai olas, jo kas arī gaļu ēd, to visu gadu moka kukaiņi.
• Lieldienas sestdienā visām saimniecēm bija jāvāra olas, tad nākošā gadā varēja labi satikt ar saimi un kaimiņiem.
• Jo vairāk olu bija saimniecei Lieldienās, jo vairāk nākošā gadā vairojās lopi un deva pienu.
• Lieldienā jākrāso olas, tad vistas dēs skaistas olas.
• Kam ola stiprāka, tas dzīvo ilgu mūžu.
• Ja bļodiņā griežot divas olas ar pirkstu, tās sasitas, tad nākamā gadā apprecēsies.

Laika pareģojumi
• Lietus pirmā Lieldienā norāda, ka līdz vasaras svētkiem katra svētdiena būs lietaina.
• Kad pāriet Lieldienas, tad iesākas silts laiks.
• Lieldienas rītā nedrīkst istabā uguni kurt, lai pērkons neiespertu.
• Cik daudz rasas priekš Lieldienas, tik daudz salnu pēc Lieldienas.
• Kad vardes pa Lieldienām iet pāri pār lielceļu, tad sagaidāma lietaina vasara.
• Ja Lieldienu rītā saule uzlēkusi spodra, būs karsta vasara.
• Ja jau priekš Lieldienām rūc pērkons, tad būs barga vasara.
• Ja Lieldienās ir lietus, tas līs katrā svētdienā līdz par vasarsvētkiem.

Veselība
• Lieldienu naktī ar pīlādža rungu jāskrien apkārt mājai, lai burvji netiek mājā iekšā.
• Lai būtu sārti vaigi, Lieldienu rītā pirms saullēkta jāapēd vismaz 13 dzērveņu ogu.
• Dziedinošs un sargājošs ir ūdens, kas, neizrunājot ne vārda, līdz saullēktam pasmelts no upes tecēšanas virzienā. Ar to apslaka lopus, dzīvojamo māju.
• Ja Lieldienas pirmo rītu iet priekš Saules lēkšanas upē mazgāties, tad visu gadu ir vesels.
• Lieldienas rītā, Saulei lecot, jāmazgā mute, jo tad tiekot skaists.
• Ja negrib, lai ir lielas kājas, tad vajag Lieldienu rītā ar kailām kājām uzkāpt uz akmeņa.
• Lieldienas rītā pirms saules lēkta jāuzliek sāls uz staba gala un jāatstāj līdz saules rietam,- derīgs visām slimībām.

Mājas
• Kurš Pirmajās Lieldienās pirmais laukā iziet, tam tajā gadā laime gaidāma.
• Lieldienās ēd zirņus, lai bagātību iegūtu.
• Lieldienas rītā bez Saules jāizkurina krāsns, tad darbi veicas visiem pa priekšu.
• Ja Lielās piektdienas rītā istabas gružus uzber uz otra saimnieka zemes, tad to gadu mājās nebūs ne blusas, ne mušas.
• Citiem neredzot, Lieldienas rītā jālasa skaidas, malkas gruži un jānoglabā mājās - vēlāk tie nesīs naudu.
• Lieldienas priekšvakarā durvis nosprauda ar pīlādžu zariem, lai ļaunie gari netiek iekšā.
• Ja Lieldienas olu čaulas nejauši kājām samin, tad tai mājā ļaudis nemierā dzīvos.
• Ja saimes tēvs Lieldienās olu sagriež tik daļās, cik cilvēku, tad saime dzīvojot saticīgi.
• Pa Lieldienu jāiet skaidas lasīt, tad atradīšot zudušas lielas.
• Lieldienu nedēļā nevajag malt dzirnavas, kā arī vispār nedarīt nekādus trokšņainus darbus, lai vētras un pērkona negaisi nenodarītu postu.

Līdzīgie raksti