Auseklis, Gaisma

Latvijas Nacionālajā operā sezonas noslēgumā pirmizrādi piedzīvo opera “Karmelīšu dialogi”

24. maijā Latvijas Nacionālajā operā notiks sezonas pēdējā pirmizrāde – franču komponista Fransisa Pulenka “Karmelīšu dialogi”, pirmais šī meistardarba iestudējums Latvijā.

Vienu no 20. gadsimta nozīmīgākajām operām iestudē muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, diriģents Jānis Liepiņš, radošā komanda – režisors Vensāns Busārs, scenogrāfs Vensāns Lemērs, kostīmu māksliniece Klāra Pelufo-Valentīni, gaismu mākslinieks Nikolā Žilī un kustību režisore Elīna Lutce.

Galveno – Blānšas – lomu Latvijas Nacionālās operas jauniestudējumā atveidos Latvijas skatītāju iemīļotā lietuviešu operdziedātāja Vida Miknevičute un franču soprāns Perīna Madefa, nākamajā sezonā šo lomu interpretēs arī Laura Teivāne. Lomās Inga Šļubovska-Kancēviča, Marlēna Keine, Kristīne Gailīte, Evija Martinsone, Ieva Parša, Laura Grecka, Ilona Bagele, Aira Rūrāne, Raimonds Bramanis, Mihails Čuļpajevs, Rihards Mačanovskis, Jānis Apeinis un citi.

Ievērojamā franču komponista Fransisa Pulenka opera “Karmelīšu dialogi” (1957) vēsta par karmelīšu mūķenēm, kuru dzīves vardarbīgi aprāvās uz ešafota Parīzē Franču revolūcijas terora periodā 1794. gadā. Kompjeņas mocekļu stāsts guva plašu rezonansi 20. gadsimta sākumā, pateicoties vācu rakstnieces Ģertrūdes fon Leforas romānam “Pēdējā uz ešafota” (1931). Viņas iztēlē dzima novice Blānša – trausla, nobijusies pusaugu meitene, kurai lemts cieši ielūkoties biedējošās, bezcerīgās pasaules acīs un meklēt izeju no pašas baiļu radītajām lamatām. 1948. gadā dialogus iecerētai filmai pēc Ģertrūdes fon Leforas romāna motīviem sarakstīja Žoržs Bernanoss, viņa radītais teksts jau pēc autora nāves kļuva par populāru lugu un arī literāro pamatu Fransisa Pulenka operai.

“Pulenks operā ļaujas garīgiem meklējumiem un apziņas drāmai, pārnesot akcentus no revolūcijas un reliģiskā fona uz Blānšas iekšējo pasauli. Īpaši tuvs man ir Pulenka instrumentācijas smalkums un elegance – veidot formu, balstoties uz miniatūras un kamermūzikas principiem, kur līdzīgi kā mozaīkā katram nelielam posmam ir nozīme lielās struktūras un koncepcijas izveidē. Pulenks ir domājis par to, lai klausītājs sadzirdētu katru vārdu; ikviena takts ir uzrakstīta, veidojot psiholoģiski dziļu un daudzšķautņainu mūziku. Operas fināls ar Salve Regina un Veni creator noslēgumu ir unikāls pasaules mūzikas literatūrā, veidojot emocionālu katarsi. Pateicoties Pulenka ģenialitātei cilvēka psihes smalkāko norišu atveidē, opera “Karmelīšu dialogi” ir iekarojusi īpašu vietu pasaules opermūzikas kontekstā,” stāsta iestudējuma muzikālais vadītājs Mārtiņš Ozoliņš.

“Man ir svarīgi, ka stāsts nav tikai par mūķeņu kopienu, bet par Blānšu, kura grib atrast dzīves jēgu. Viņa ir romāna varone, kuru radīja Ģertrūde fon Lefora, kas šajā tēlā projicēja sevi. Un katrs, kurš pievienojis jaunu slāni - Žoržs Bernanoss un Fransiss Pulenks, identificējas ar šo meiteni. Es gribu cerēt, ka katrs jauns mūsdienu cilvēks varēs identificēties ar tēlu, kas izjūt pieaugšanas grūtības šajā pasaulē.

Savā iestudējumā es cenšos būt uzticīgs ne tikai vēsturiskajām atsaucēm. Ģertrūde fon Lefora sarakstīja grāmatu 20. gadsimta 20. gadu nogalē Vācijā, un viņa izmantoja pagātni, lai runātu par savu laiku. Arī Bernanoss gribēja runāt par savu laiku – pēc Otrā pasaules kara beigām, tāpat kā komponists Pulenks dažus gadus vēlāk. Es mēģinu radīt iestudējumā laikmetu, kurā savienojas visi šie slāņi. Mums būs lietas, kas nāk no Lielā terora laika, būs elementi no 1920. gadu beigām un elementi no pēckara posma. Un vēl svarīgāk ir tas, ka iestudējums tiek radīts šobrīd. Mums jābūvē tilti starp dažādiem periodiem, lai izveidotu laiktelpu, kas atbilst šai operai,” saka jauniestudējuma režisors Vensāns Busārs. Šis uzvedums Latvijas skatītājiem būs pirmā iepazīšanās ar ievērojamo režisoru, kas veidojis veiksmīgus iestudējumus Berlīnes Valsts operā, Briseles La Monnaie, Bavārijas Valsts operā, Stokholmas Karaliskajā operā, Barselonas Liceu un citos izcilos opernamos.

“Karmelīšu dialogus” šosezon vēl var noskatīties 25. maijā un Rīgas Operas festivāla ietvaros – 7. un 15. jūnijā.

Biļetes uz jauniestudējumu var iegādāties LNO un “Biļešu paradīzes” kasēs, kā arī internetā.

Līdzīgie raksti