Eižens, Jevgeņijs, Jevgeņija

Latvijas Nacionālajā operā jauniestudējuma pirmizrādi piedzīvos Imanta Kalniņa opera “Spēlēju, dancoju”

26. septembrī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos Imanta Kalniņa opera “Spēlēju, dancoju” ar Imanta Ziedoņa libretu, informē Latvijas Nacionālajā operā.

Jauniestudējumu veido muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, diriģents Andris Veismanis, režisore Laura Groza-Ķibere, scenogrāfs Miķelis Fišers, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, dramaturgs Evarts Melnalksnis, kustību režisors Rūdolfs Gediņš, video mākslinieks -8 un gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš. Tota lomā – Andris Ludvigs, Raimonds Bramanis vai Juris Jope, Leldes tēlu atveidos Marlēna Keine, Jūlija Vasiļjeva vai Viktorija Pakalniece, Trejgalvja lomā – Jānis Apeinis vai Armands Siliņš. “Spēlēju, dancoju” jauniestudējums iekļauts Latvijas valsts simtgades programmā.

1977. gadā radīto komponista Imanta Kalniņa un libreta autora Imanta Ziedoņa operu, kas tapusi pēc Raiņa lugas “Spēlēju, dancoju” (1916) motīviem, radošā komanda interpretēs mūsdienu Latvijas vidē un sabiedrībā. “Spēlēju, dancoju” galvenais varonis ir spēlmanis Tots, kurš dodas pazemes valstībā, lai virszemē vestu atpakaļ līgavu Leldi, kuras trīs asins lāses kāzās laupījis Kungs. Jauniestudējuma darbība risināsies Rīgas pilī 2013. gada 20. jūnijā – vasaras saulgriežos – ēku piemeklējušā ugunsgrēka un vēlāko pils atjaunošanas darbu laikā.

“Luga, manuprāt, ir par jautājumu, kas vienmēr bijis svarīgs cilvēkiem visā pasaulē. Tas ir jautājums par labo un ļauno, par gaismu un tumsu. Par šo divu kvalitāšu pretrunīgumu, atšķirīgumu un iespējamo simbiozi. Kā toreiz, tā šodien gan Rainis, gan Ziedonis ar šo darbu jautā: kurā – gaismas vai tumsas – pusē tu, cilvēk, esi? Kurā pusē tu būsi, kad tev būs jāizvēlas? Par to ir šī luga. Un vēstījums paliek tāds arī šodien – vai tu būsi spējīgs sevi ziedot gaismai vai nebūsi?” saka komponists Imants Kalniņš.

“Imants Kalniņš 1970. gados latviešu mūzikā ienesa jaunu stilu, apsteidzot savu laiku. Operā viņš izmanto simfonisko domāšanu un vadmotīvu principu, ko pazīstam no Vāgnera. No vienas puses, tajā ir klasisks orķestris, no otras – tik daudzi jaunievedumi, kas ir neatraujami no operā izteiktās idejas “Es apvienošu to, kas atrodas lejā, ar to, kas atrodas augšā”. Imants Kalniņš ir atstājis milzīgu ietekmi uz turpmāko mūzikas attīstību un daudziem komponistiem. Viņa mūzika ir demokrātiska: tā ir augstvērtīga akadēmiska mūzika, kas vienlaikus ir populāra un plaši uzrunājoša,” stāsta diriģents Mārtiņš Ozoliņš.

“Raiņa laikā latviešu sabiedrība un valsts vēl tikai veidojās, Ziedoņa un Kalniņa laikā šī valsts bija okupēta un zem svešas varas. Iestudējumā skatītāji tiek konfrontēti ar šodienu. Mūs vairs neapdraud konkrēts ārējais ienaidnieks, taču attīstību kavē pašu iekšējā pasivitāte un fokuss uz mazsvarīgām lietām, neredzot lielās kopsakarības. Degošās pils tēls ir neizdarības un paviršības simbols,” par iestudējuma koncepciju stāsta režisore Laura Groza-Ķibere.

Opera “Spēlēju, dancoju” pasaules pirmizrādi piedzīvoja 1977. gada 30. decembrī Aleksandra Viļumaņa muzikālajā vadībā un Mihaila Kublinska režijā ar Kārli Zariņu Tota lomā un Liliju Greidāni Leldes lomā. 2011. gadā “Spēlēju, dancoju” Latvijas Nacionālajā operā atgriezās kā koncertuzvedums.

Latvijas Nacionālā opera un balets sadarbībā ar Kultūras informācijas sistēmu centru jau otro reizi piedāvā iespēju piedzīvot jauniestudējuma pirmizrādes sajūtu arī skatītājiem reģionos. Ar Eiropas Savienības atbalstu “Spēlēju, dancoju” pirmizrāde tiešraidē tiks translēta reģionālajos kultūras centros Preiļos, Siguldā, Dobelē, Valkā, Tukumā, Krāslavā, Daugavpilī, Limbažos, Talsos un Jelgavā.

Līdzīgie raksti