Festivālā tika pārstāvētas ļoti dažādas gaismas mākslas formas, un pavisam šoreiz bija apskatāmi 35 objekti. Šā gada festivālā piedalījās mākslinieki no sešām valstīm – Latvijas, Igaunijas, Dānijas, Vācijas, Francijas un Lielbritānijas.
Īpaši lielu publikas interesi izraisīja Jura Matuzeļa, DJ Monsta un vēl citu pašmāju mākslinieku veidotais un uz pilsētas kanāla apskatāmais multimediālais uzvedums ar ūdens ekrānu "Déjà vu". Tā bija vizuāla spēle ar kanāla ūdens virsmu, kurā tika izmantoti daudzveidīgi tehnoloģiskie aspekti, dažādi audiovizuāli šova elementi, animācija, hologrammas, ūdens efekti, kustību grafika, video grafika, strūklaku horeogrāfija, muzikālais pavadījums, gaismas un lāzeri.
Ļoti pieprasīts bija arī igauņu mākslinieku Kaspara Lotsmana, Kullara Lajapejas un Tomasa Līva veidotais un Rīgas Sv. Pētera baznīcā apskatāmais muzikālais lāzeruzvedums "Linea Temporis", ko kopsummā apmeklēja vairāk kā 27 tūkstoši cilvēku. Sireālais mūzikas un gaismas ceļojums, ko vizuāli izzīmēja 258 lāzerstari bija veidots divās daļās. Pirmajā igauņu komponista Roberta Jūrjendāla skaņdarbs bija kā laika tunelis citā dimensijā, bet otrajā lāzerstaru horeogrāfija tika radīta ar igauņu komponista Pērta Ūsberga skaņdarbu, kas komponēts šā gada Igauņu dziesmu svētkiem.
Liela piekrišana bija arī turpat blakus Rīgas mākslas telpā vērojamajam pasauslavenā britu multimākslinieka Braiena Īno darbam "77 miljoni gleznu", ko festivāla dienās arīdzan apmeklēja aptuveni 27 tūkstoši skatītāju. Tas ir krāšņs ģeneratīvās mākslas paraugs, kura vērošana katrreiz ir unikāla pieredze, jo tā saturs neatkārtojas nedz vizuāli, nedz audiāli. Puspasauli jau apceļojusī instalācija ir Braiena Īno ilggadējo gaismas un skaņas mijiedarbības procesu pētījuma rezultāts, ko mākslinieks turpina papildināt. Festivāla laikā nepaspējušie šo darbu Rīgas mākslas telpā vēl var apskatīt līdz 30. novembrim.
Tāpat publikas sajūsmu raisīja Kongresu nama priekšlaukumā izvietotā dāņu mākslas doktores Tīnes Bečas interaktīvā videoprojekcija "Krāso mani skaisti", kurā četru dienu laikā tika fiksētas gandrīz trīstūkstoš fotogrāfijas, bet kopumā spēlē bija iesaistījušies vairāk kā desmit tūkstoši cilvēku. Pieci krāsaini skrejceļi veda uz spilgtu ainavu, kas uztvēra spēles dalībnieku attēlus, un atlika tikai ļauties spēles un savstarpējās mijiedarbības priekam. "Es uzskatu, ka pilsētām ir vajadzīgas radošas sadarbības telpas neparedzētās vietās," teica māksliniece. "Tas rosina līdzdalību un saziņu."
Šogad festivālā bija arī īpašo pasākumu programma. Labi apmeklēts bija 16. novembrī Operas skvērā izvietotajā festivāla gaismas objektā "Maiga vara" notikušais popdziedātājas Aminatas tāda paša nosaukuma minialbuma prezentācijas koncerts. Kopā ar "Staro Rīga" un "Artistic" radošo komandu tapa maģisks priekšnesums, kura laikā skanēja gan gluži svaigas, gan jau dzirdētas jaunā minialbuma dziesmas, piedaloties arī postfolkloras grupai "Tautumeitas".
"Šī gada "Staro Rīga" apliecināja, ka gan mūsu mākslinieki, gan skatītāji ir gatavi radošiem izaicinājumiem un eksperimentiem, ir atvērti un ieinteresēti uztvert gaismas mākslas jaunākās tendences," rezumē gaismas festivāla "Staro Rīga 2019" mākslinieciskā vadītāja Diāna Čivle. "Publikas atsaucība un festivāla lielais apmeklētāju skaits apliecināja, ka šis ir vislabākais veids, kā pavadīt laiku ar ģimenēm un draugiem mūsu valsts dzimšanas dienas svētku laikā."
Festivāla organizatori saka paldies visiem gaismas objektu realizētājiem, "Staro Rīga" partneriem un visiem, kas piedalījās festivāla veiksmīgā nodrošināšanā.
