LNSO simtgades svinību cikls aizsākās jau 6. augustā ar operas “Loengrīns” atskaņojumu Tarmo Peltokoski vadībā Cēsu mākslas festivālā. Tad orķestris devās koncerttūrē uz Franciju kopā ar kora “Latvija” dziedātājiem un diriģentu Andri Pogu, bet augusta nogalē svinības turpināja pirms vairāk nekā desmit gadiem iedibinātajā festivālā “Vasarnīca”, kas šoreiz norisinājās Rēzeknē. Septembrī LNSO jau tradicionāli piedalījās VAK “Latvija” organizētajā “Starptautiskajā Garīgās mūzikas festivālā”, bet simfoniskās mūzikas koncertos aicināja sadarboties vijolnieci Baibu Skridi, orķestra rezidējošo mākslinieci, ērģelnieci Ivetu Apkalnu, kā arī diriģentus – galveno viesdiriģenti Kristīnu Posku un tuvu draugu mūzikā, franču maestro Žanu Klodu Kazadesī. Nu pienācis laiks svinību noslēgumam, un ar spožu koncertu LNSO simtgades koncertu cikls izskanēs 25. oktobrī.
Gaidāmajā koncertā tiks atskaņots vācu operģēnija Riharda Vāgnera dziesmu cikls “Vēzendonkas dziesmas”, kas tapis vienā laikā ar operu “Tristans un Izolde”. Tolaik Vāgners atradies Šveicē un uzsācis dēku ar sava mecenāta Oto Vēzendonka sievu Matildi. Dziesmās izmantoti iemīļotās dzejoļi, un tas ir mīlestības un romantisku ilgu piepildīts darbs – Vāgnera mīlestības manifests – orķestrāli krāšņs, harmoniski bagāts un melodiski izteiksmīgs.
Savukārt austriešu izcilā komponista Gustava Mālera deviņas pabeigtās simfonijas ir plašs, muzikāls Visums, kurā netrūkst ne garīgo ideālu meklējumu, ne humānisma ideju, jūsmas, aizrautības, lirikas, naivuma un idilliskuma, ne cilvēcisku ciešanu, rūgtas ironijas un groteskas; tas piepildīts pretstatu sadursmju un svarīgu, pārpasaulīgu atklāsmju un nemitīgas garīgās evolūcijas. LNSO simtgades ciklu noslēgs komponista Otrā simfonija, kas ir viena no visbiežāk atskaņotajām Mālera simfonijām. Monumentālā ietvarā, kur lielu orķestri pēdējās simfonijas daļās papildina arī mecosoprāna un soprāna solobalsis, kā arī jauktais koris un instrumentālais ansamblis aizskatuvē, Mālers pieskaras eksistenciāliem jautājumiem par dzīvi, nāvi un mūžību.
Elīnas Garančas balss, meistarība un skatuves harizma ir izpelnījusies pasaules mīlestību jau daudzu gadu garumā. Līdzās neskaitāmām lomām, kas izdziedātas uz labāko opernamu skatuvēm, viņa ir viena no savas paaudzes izcilākajām Karmenām. Tāpat māksliniece turpina uzstāties dažādos koncertos, festivālos un solo vakaros visā pasaulē. Elīna Garanča par spožiem panākumiem ir saņēmusi neskaitāmas atzinības, tai skaitā, māksliniece nes Vīnes Valsts operas piešķirto Austrijas Kamerdziedones (Österreichische Kammersängerin) titulu.
Liene Kinča ir latviešu dramatiskais soprāns, kas guvusi starptautisku atzinību ar izcilām Verdi, Pučīni un Vāgnera opervaroņu interpretācijām. Viņa uzstājusies tādos ievērojamos operteātros kā Teatro La Fenice Venēcijā, Theater an der Wien, Ženēvas Lielajā teātrī, Leipcigas operā, Tokijas Jaunajā Nacionālajā teātrī, Flāmu operā Antverpenē un Slovākijas Nacionālajā teātrī.
Karels Marks Šišons kopš 2017. gada ir Grankanārijas filharmoniskā orķestra galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs, bet iepriekš viņš vadījis Vācijas Radio filharmonijas orķestri Zārbrikenē un Kaizerslauternē, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, kā arī Grācas simfonisko orķestri. Kā viesdiriģents viņš uzstājies nozīmīgākajos pasaules opernamos, kā arī sadarbojies ar virkni izcilu orķestru, tai skaitā, Londonas simfonisko orķestri, Amsterdamas Karalisko Concertgebouw un daudziem citiem. 2012. gadā viņš par ieguldījumu mūzikā apbalvots ar Britu impērijas ordeni (OBE), savukārt 2016. gadā ievēlēts par Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijas goda locekli.
