Gunārs, Vladimirs, Gunis

Ko par festivāla "Staro Rīga" gaismas objektiem stāsta paši to veidotāji

Gaismas festivāls "Staro Rīga" ir sācies, un nepacietīgākie interesenti varbūt jau paspējuši apskatīt šoreiz ceturtajai dimensijai veltītos mākslas objektus, citi vēl tikai steigs to darīt. Taču aiz gaismas objektiem vai varbūt pat tajos iekšā pukst darbus tapinājušo mākslinieku un viņu palīgu sirdis. Piedāvājam ielūkoties, ko par radīto saka paši veidotāji.

Āgenskalna tirgus teritorijā izvietota interaktīva audiovizuālā instalācija "Holoskops", kuras idejas autore ir multimediju māksliniece Zane Zelmene. Viņas darbs reālo pasauli savieno ar virtuālo, ļaujot apskatīt Āgenskalna teritoriju no jauna skatu punkta. Turklāt dažādos laika posmos - pagātnē, tagadnē un iespējamajos nākotnes scenārijos. Šis gaismas objekts ir instalācija procesā, tādēļ ikviens festivāla apmeklētājs var "iekļūt" vizuālajos laika lokos un ceļot tajos. "Relativitātes teorijā laiks ir ceturtā dimensija, tāpēc man likās interesanti, ka varētu izmantot skatītāju, laika posmu, kurā notiek "Staro Rīga", un kopējo mijiedarbību ar instalāciju," stāsta Zane.

Kalēju ielā 57 iespējams ielūkoties Māra Mortukāna izlolotā interaktīvajā spogulī "Atspuulgs". Tas reflektē cilvēka seju - trīsreiz lielāku un uzreiz trijās dimensijās. Šī instalācija ikvienam dod iespēju iepazīt savas personības jauno - ceturto dimensiju. To, kura mūsu ikdienas dzīvē uztverei paslēpta... "Programmatūra nolasa leņķus, acis, mutes kustības," saka Māris. "Robotika var sakonektēties ar cilvēku. Mums šajā projektā vajadzīgs, lai viss ir pēc iespējas reālistiskāk."

Uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja fasādes apskatāma mākslinieces Agneses Melbārdes un komponista Riharda Zaļupes izsapņotā "Skārņu ielas mistērija". Grafiskas animācijas detektīvstāsts, kas aicina nokļūt mākslas aizkulisēs, dodoties piedzīvojumu un noslēpumu pilnā pasaulē "otrpus Vecrīgas mūrim". "Katrs skatītājs var domāt līdzi un mēģināt atminēt, kāds būs nākamais sižets," stāsta Agnese. "Ir dažādas plaknes, kur notiek darbība. Un tā notiek absurdā realitātē. Tā ir metafiziskā glezniecība, kad cilvēka acs visu laiku tiek mānīta." "Ja es redzu, ka projekts ir jau pārdomāts, tad man kā komponistam rodas ļoti daudz ideju," piebilst Rihards.

Doma laukumā atrodas portāls uz citu dimensiju jeb "Rīgas teserakts". Tas ir interaktīvs, multidimensionāls gaismas un skaņas vides objekts, kas ļauj ikvienam festivāla apmeklētājam ielūkoties laikā, kad daudzu Latvijas ģimeņu mājās bija atrodamas Rīgas mūzikas instrumentu fabrikas ražotās klavieres "Rīga". Ar kustībām un atrašanos objekta tuvumā skatītājiem iespējams ietekmēt pašspēlējošo klavieru skanējumu un vizuālo noformējumu. "Es vienmēr esmu gribējis klavieres, kas sevi spēlē, un tā radās šis projekts," saka šā darba idejas līdzautors Rihards Skrubis. "Sastāv tās no 88 elektromehāniskiem solenoīdiem un kontroles elektronikas iespiedplatēm. Datorā atrodas programmatūra, kas ģenerē mūziku pēc Platona Buravicka idejas. Skaņdarbs tiek radīts atkarībā no tā, kas notiek objekta priekšpusē." "Izdomājām klavieres ielikt kubā, kas ceturtajā dimensijā ir teserakts," turpina vēl viens idejas līdzautors Māris Mīlgrāvis. "Varēs redzēt cauri gan laikam, gan mūzikai. Ja cilvēki dejos, tad mūzika būs citādāka, ja stāvēs, tad atkal citādāka."

Neatkarības laukumā izvietota gaismas mākslinieka Reiņa Smilteņa un komandas veidota gaismas instalācija "AtStaro". Tā rosina aizdomāties par līdzcilvēku šķietami netveramo iekšējo pasauli, kas tiek attēlota ar spoguļu, gaismas atstarojumu un skaņas efektu palīdzību. "Efekts ir tāds, ka var ieskatīties bezgalībā, sevi neredzot," stāsta Reinis. "Jau kādu laiku esam gribējuši izveidot dubulto spoguļu instalāciju. Sapratām, ka tā ideja ļoti labi sasaucas kopā ar "Staro Rīga" tēmu par 4D. Mēģināsim parādīt, ka katram cilvēkam ir sava iekšējā pasaule, savs stāsts, kas ir redzams tikai viņam."

Kronvalda parkā pie Kronvalda bulvāra atrodas skulpturāla gaismas performance "Vadu uguns", kas ir impulsīva rotaļa starp cilvēkiem un gaismas objektiem. Tā ir arī dažādu impulsu tikšanās. Tiek lietota balss, gaisma, fizisks spēks, kas veido šīs rotaļas dažādo raksturu, jo gaismas objekti šūpojas, rotē, veļas un vēl dažādi kustas. Sarežģīto objekta tapšanas procesu iespējams pavērot "Instagram" profilā vaduuguns. "Mēs gribējām parādīt četru dimensiju mijiedarbības sistēmu - gaisma, cilvēks, vide un laiks," saka šā projekta vadītāja Aija Smirnova. "Vēlējāmies uztaisīt kaut ko līdzīgu analogprojekcijai, tai pat laikā neizmantojot tehnoloģijas. Performancē tiks izmantoti 25 gaismas objekti, ko desmit nedēļas veidojis Kristaps Ancāns. Bumbas rīkojas, kā tām tīk, tāpat kā gaismas projekcijas, kas rodas ēnās un ir redzamas uz zemes."

Turpat Kronvalda parka Ķergalvja lapenē var doties neparastā atspulgu ceļā "Tu manī - es tevī", ko veidojuši LKA Latvijas Kultūras koledžas studenti. "Mēs esam diezgan liela komanda - desmit studenti un vēl pieci pasniedzēji," stāsta projekta vadītāja Zane Leimane. "Trīs no dimensijām mums ir pavisam skaidras. Tā ir gaisma, skaņa un trešā svarīgā lieta - pašizziņa, lai cilvēks atrastu sevi, savu iekšējo pasauli. Mūsu objekta galvenās dekorācijas ir lieli spoguļpaneļi, kuros cilvēks, ejot garām, var ieraudzīt sevi, apkārtējos un vidi sev apkārt. Ceturtā dimensija ir tā, ko katrs cilvēks var iztēloties pats ar savām idejām, saviem sapņiem, savām domām."

Kongresu nama priekšlaukumā darbojas dāņu mākslas doktores Tīnes Bečas (Tine Bech) interaktīva videoprojekcija "Colour Me Beautiful" jeb "Krāso mani skaisti", kas īpaši patīk bērniem, bet patiesībā domāta visu vecumu apmeklētājiem. Pieci krāsaini skrejceļi ved uz spilgtu ainavu, kas uztver spēles dalībnieku attēlus. Atliek tikai ļauties spēles un savstarpējās mijiedarbības priekam. "Es uzskatu, ka pilsētām ir vajadzīgas radošas sadarbības telpas neparedzētās vietās," saka māksliniece. "Tas rosina līdzdalību un saziņu. Tieši to mēs arī darām Rīgā, piedaloties visiem. Manuprāt, spēle ir svarīga visai sabiedrībai. Spēle ir daļa no mūsu sociālās struktūras un ir daudzu sociālo saišu pamatā. Es nedefinēju, ka spēle ir paredzēta tikai bērniem. Skatos uz to kulturāli un kā daļu no adaptācijas. Mūsu pašu evolūcija un izdzīvošana kā sugai parāda spēles centrālo nozīmi."

Kanālmalas apstādījumus pie Reimersa ielas izdaiļo koša palma - kinētiskās un elektroniskās mākslas žanrā strādājošā mākslinieka Krista Pudzena gaismas skulptūra "Septiņi pakāpieni augšup", ar gaismas, krāsas, formas un kustības palīdzību radot abstraktu tropiskās paradīzes fragmentu. "Tā ir kinētiska skulptūra, palmas koks, kam ir lapas jeb spārni," stāsta Krists. "Tajos veidojas dinamisks gaismas raksts, kas visu laiku mainās. Sava veida ornaments. Kad tas izvēršas, tad palmas lapu platums ir vairāk kā četri metri un tās sniedzas pāri gājēju celiņam. Tāds tropisko salu simbols, kas rada patvērumu no tumsas un drēgnuma."

Latvijas Mākslas akadēmijas pagalmā vērojama 15 minūtes ilga dažādu mediju simfonija "Havets veje" jeb "Jūras ceļi", ko veidojusi starptautiska mākslinieku grupa "Tura Ya Moya". Tā specializējusies starpdisciplināru analogo instalāciju radīšanā. Jūras konteiners, no kura tiek projicēti attēli, pārveidots par mākslas un projekciju laboratoriju un ceļojis 3000 kilometru cauri Grenlandei un Skandināvijai, uzsūcot sevī gan mākslas studentu, gan profesionāļu darbus. "Tas ir ceļojošs konteinera projekts," apstiprina māksliniece Kārena Tastuma (Karen Thastum). "Tagad tas ieradies Rīgā, un mēs veidojam projekciju mākslu kopā ar Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem. Ar katru jaunu vietu, ko šis projekts apmeklē, tiek rakstīta jauna nodaļa. Stāsts ir par jūras ceļiem no visiem skatpunktiem. Protams, man ir īpašs stils. Lēnas kustības attēli analogā veidā. Mums ir grafiski, melnbalti stopkadri. Ceturto dimensiju redzu vairāk abstrakti, kā māksliniecisku refleksiju par vēsturi, jūru un mērogiem - kas ir liels, kas mazs, kas patiesībā ir dimensija mūsu domāšanā."

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja parka fasāde izdaiļota ar interaktīvu videoprojekciju "Pieskaries savām bailēm". Šā projekta idejas pamatā ir mākslinieka Miķeļa Fišera mākslas darbi un tajos aktualizētās tēmas, kas izaicina apšaubīt "vispārzināmo". Skatītājiem ir iespēja atdzīvināt mākslinieka radītos sienāžus, ķirzakcilvēkus, citplanētiešus, reptiļus un citus spilgtus tēlus multimediju mākslinieka Māra Kalves režijā. "Tas ir interaktīvs projekts," saka Māris Kalve. "Cilvēki paši ietekmē notikumus. Mēs izmantojam Miķeļa Fišera darbus par ļoti intriģējošām tēmām. Šis projekts atšķiras ar to, ka pret mākslinieka darbu jāizturas ar zināmu pietāti. Es nevaru to ietekmēt pārāk daudz, lai neizmainītu tā būtību, lai animācija nepārvēršas par mākslas darba pārlieku deformāciju. Tieši otrādāk - mums vajag to atklāt. Katram, kurš aizies uz šo objektu, būs iespēja nobīties."

Pie Bastejkalna uz Rīgas pilsētas kanāla var vērot Jura Matuzeļa jeb Pepes, DJ Monsta un vēl vairāku pašmāju dažāda žanra mākslinieku veidotu multimediālu uzvedumu ar ūdens ekrānu "Déjà vu". Tā ir vizuāla spēle ar kanāla ūdens virsmu, no kuras paceļas 30 metrus plata un 18 metrus augsta ūdens matērija. Tiek izmantoti daudzveidīgi tehnoloģiskie aspekti, dažādi audiovizuāli šova elementi, animācija, hologrammas, ūdens efekti, kustību grafika, video grafika, strūklaku horeogrāfija, muzikālais pavadījums, gaismas un lāzeri. "Radot mūziku, es domāju līdzi, kā tas izskatīsies un kādu bildi tur varētu uzlikt," stāsta Uldis Cīrulis jeb DJ Monsta. "Caur atpakaļ saņemto bildi es atkal citādāk ieraudzīju savu mūziku." "Šajā gadījumā Monsta mazliet bija spiests paskatīties kā vērotājs, kurš skatās šo priekšnesumu," turpina Pepe. "Šogad "Staro Rīga" tēma ir 4D, tādēļ mēs salikām kopā ūdens matēriju, kas būs kā ūdens ekrāns, gaismu, skaņu un attēlu," piebilst projekta vadītājs Jānis Elsts.

Vērmanes dārzā iespējams vērot un arī piedalīties vācu mākslinieka Roberta Seidela (Robert Seidel) kopā ar pašmāju radošo grupu “Artistic” veidotajā "Laika zīmju portālā". Tas ir ainaviski realizēts video un lāzerprojekciju stilistikas sakrustojums, kas veidots dažādās dimensijās un rada pasakas cienīgu noskaņu, turklāt arī reaģējot uz parka apmeklētāju kustībām. "Mani darbi tiek konstruēti, ejot cauri dimensijām," saka mākslinieks. "Es sāku ar divu dimensiju zīmējumu, tad strādāju ar digitāliem trīsdimensiju objektiem un tad pievienoju ceturto dimensiju - laiku, animāciju, mainību, procesu. Un tad vēl ir vējš un laikapstākļi. Var būt lieliska pirmā diena, lietaina otrā... Tas ir pārsteigums visiem. Es ceru, ka labs pārsteigums. Nekad nestāstu stāstu, bet cenšos radīt mākslas darbu, kas mainās, tādējādi radot emocijas, "uzrokot" kādas atmiņas."

Latvijas Leļļu teātra pagalmā ciemos gaida mākslinieces Vitas Radziņas izlolotā gaismas instalācija ar hologrammu "Mūžīgā deja". Tās iecere ir parādīt festivāla "Staro Rīga" apmeklētājiem darbu, kas ietver sevī jau esoša darba - Latvijas simtgadei veltītās Latvijas Leļļu teātra izrādes "Zelta zirgs" -  četru dimensiju vīziju, jo tāda taču ir šā gada festivāla pamattēma! "Citus gadus skatoties "Staro Rīga", ejot tur garām, man vienmēr licies, ka teātra pagalms ir burvīga vieta," stāsta Vita. "Leļļu teātrī izveidojām mini videoprojekciju no izrādes "Zelta zirgs" - mazliet romantisku deju. Tā tiek projicēta teātra pagalmā, nelielā stikla kalnā, kas ir piramīda. Projekcija ir tās iekšpusē, kas ir viens no veco teātru trikiem, bet izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. Instalācijā redzamie putni ir kā cerības simbols - no mazotnes tie izaug cauri dzīvei kā sapņi, uz ko tiekties."

Savukārt Rīgas Sv. Pētera baznīcā trīsreiz stundā apskatāms muzikāls lāzeruzvedums "Linea Temporis". Sireālais mūzikas un gaismas ceļojums, ko vizuāli izzīmē 258 lāzeru stari, veidots divās daļās. Pirmajā igauņu komponista Roberta Jūrjendāla skaņdarbs ir kā laika tunelis citā dimensijā, bet otrajā lāzerstaru horeogrāfija radīta ar jaunā igauņu komponista Pērta Ūsberga skaņdarbu, kas primāri komponēts šā gada Igauņu dziesmu svētkiem. "Šis projekts sākās ar deviņiem lāzeriem," atklāj gaismas mākslinieks Kaspars Lotsmans (Caspar Lootsman). "Mēs gribējām radīt kaut ko dvēselei, kaut ko māksliniecisku, kas sasniedz auditoriju. Baznīca ir rāma vide. Pat, ja cilvēks nav ticīgs, tā ir klusa vieta, kas ļauj ielūkoties sevī. Telpas akustika un sajūtas nedaudz aptur laiku. Mēs vēlējāmies saglabāt vienkāršību. Vienkāršākais risinājums ar lāzeriem strādā vislabāk un sniedz vislabākās sajūtas."

Līdzīgie raksti