1.mīts: SPF ķīmiskie filtri ir kaitīgi. Šis aizspriedums balstās faktā, ka daži vecie ķīmiskie filtri (piemēram, oxybenzone) raisīja strīdus hormonu iedarbībai līdzīgās aktivitātes dēļ. Taču ES modernie krēmi tiek stingri testēti, lai atbilstu drošības prasībām. Turklāt jutīgai ādai ir pieejami arī fiziskie, nevis ķīmiskie filtri – cinka oksīds un titāna dioksīds, tādēļ tos var droši lietot.
2.mīts: Ja ir mākoņains un vēss laiks, saules aizsargkrēms nav nepieciešams. Neskatoties uz visiem speciālistu brīdinājumiem, šis mīts ir neticami dzīvelīgs. Reti kurš Latvijas iedzīvotājs lieto saules aizsargkrēmu gada aukstajā laikā.
Ja laiks ir apmācies, tad UV indekss ir zemāks, taču dzīves laikā UVA staru iedarbība uzkrājas (tie neizraisa apdegumus, taču iznīcina kolagēnu un šūnu DNS). Šo parādību dēvē par “kluso fotonovecošanos”. Tādēļ ir ieteicams ne tikai lietot līdzekļus ar SPF filtriem, bet arī nodrošināt ādai intensīvu mitrināšanu un atjaunošanu. Tas ir ļoti svarīgi, lai saglabātu veselīgu izskatu un novērstu novecošanās pazīmes.
Starp citu, tieši šovasar interneta aptiekā vispopulārākais produkts bija dušas želeja sausai un jutīgai ādai, bet piektais populārākais ir mitrinošs krēms. Tas acīmredzami pierāda faktu, ka pat mākoņainā laikā līdz 80 % UV staru sasniedz ādu, veicinot tās sausumu. Bet UVA stari, kas ir īpaši bīstami ādas novecošanai un dziļākiem bojājumiem, ir vienmēr, neatkarīgi no temperatūras un mākoņu daudzuma.
“Varētu šķist – kādēļ lietot saules aizsargkrēmu, ja visu laiku ir nomācies, auksts, lietains laiks? Taču sausa āda, ar ko saskaras daudzi Latvijas iedzīvotāji, liecina, ka saules stari iedarbojas uz ādas virspusi pat sliktā laikā, un tā atbildot kļūst vēl sausāka nekā apkures sezonā,” skaidro E. Bompa, piebilstot, ka rūpes par ādu ietver ne tikai SPF, bet arī mitrinošu krēmu vai losjonu lietošanu pēc atrašanās ārā.
3.mīts: D vitamīns neveidojas, ja tiek lietots SPF. “Šis apgalvojums ir daļēji patiess. Tā kā saules aizsargkrēmi aizsargā ādu no kaitīgā UVB un UVA starojuma, organisms sintezē mazāk D vitamīna nekā varētu, ja netiktu lietoti saules aizsarglīdzekļi. Taču tas nav iemesls atteikties no aizsardzības, jo uzkrāt D vitamīnu ziemai nav iespējams. Jau 15 dienu, maksimums – 30 dienu laikā D vitamīna uzkrājumi samazinās divas reizes, un arī pēc tam turpina samazināties. Derētu nopietni padomāt par to, vai iluzorās cerības uzkrāt pietiekami daudz šā vitamīna ir vērtas reālā riska iegūt melanomu pēc ilgstošas uzturēšanās saulē. Tādēļ speciālisti jau sen iesaka veselības uzturēšanai ikdienā lietot D vitamīnu. Ieteicamā deva ir 2000 – 4000 vienības diennaktī atkarībā no vecuma,” skaidro farmaceite.
Interesanti, ka atbilstoši Euroaptieka datiem D vitamīns ir viens no pieciem populārākajiem produktiem, kas šovasar tika pasūtīts tiešsaistē. Tas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji aizvien labāk saprot, ka mūsu platuma grādos cilvēkiem D vitamīna trūkst pat vasarā.
4.mīts: Dabīgais iedegums ir veselīgs. Iedegums būtībā ir ādas šūnu DNS bojājums. Melanīna aizsargefekts ir ierobežots un neaizvieto SPF. Šādu bojājumu rezultātā, īpaši tad, ja āda ir apdegusi, būtiski palielinās ādas vēža risks.
“Diemžēl Latvijas iedzīvotāji SPF aizsardzību joprojām neuztver pietiekami nopietni – šogad saules aizsargkrēmi tika pieprasīti mazāk un pat nav starp TOP-5 vispieprasītākajām precēm interneta aptiekā,” komentē farmaceite, piebilstot, ka kopumā šovasar pieauga pieprasījums pēc tiešsaistes pasūtījumiem un preču piegādes uz pakomātiem, jo daudzi izvēlējās dzīvot ārpus pilsētas.
“Mūsu dati liecina, ka vasarā cilvēki aktīvi pārvietojās tuvāk dabai, tādēļ Rīgas pakomāti vasaras sezonā pat nebija starp desmit pieprasītākajiem,” komentē kurjerdienesta Venipak Latvija vadītāja Sanita Bērziņa. “Un arī piegādes no interneta aptiekām bija ļoti pieprasītas. Tā, piemēram, 65,1% Latvijas iedzīvotāju kaut vai reizi bija iepirkušies internetā. Vispopulārākās kategorijas – apģērbs, skaistumkopšanas un veselības preces, kā arī uztura bagātinātāji. Gandrīz 46% šādus pirkumus veic vismaz reizi mēnesī, turklāt vairāk nekā puse – vakarā, laikā no plkst. 18:00 līdz 22:00.”
Kopumā ir vērojama tendence, ka Latvijas iedzīvotājiem īpaši svarīga ir elastība sūtījumu saņemšanā. “Vasarā un rudens sākumā, kad laiks vēl ir labs, ļoti bieži tiek atceltas kurjeru piegādes, jo cilvēki pieņem spontānus lēmumus par aktivitātēm vakarā. Ja sākotnēji ir plānota piegāde uz mājām, mēs klientiem iesakām to pārvirzīt uz tuvāko izsniegšanas punktu vai pakomātu, lai nebūtu piesaistes konkrētam piegādes laikam,” iesaka S.Bērziņa, daloties vēl ar dažiem praktiskiem padomiem ērtākiem pasūtījumiem:
Praktiski padomi tiešsaistes pirkumiem
1. Izvēlieties elastīgas piegādes iespējas: pirms pasūtījuma noformēšanas rūpīgi iepazīstieties ar komplektēšanas un piegādes termiņiem. Ja neesat pārliecināts, kur atradīsieties piegādes dienā, izvēlieties paku termināli vai saņemšanas punktu, kur sūtījumu varēsiet izņemt sev ērtā laikā – arī vakaros un brīvdienās.
2. Izmantojiet sūtījumu izsekošanu: sekojot līdzi sūtījuma statusam, jūs precīzi zināsiet, kad tas ir nonācis galamērķī, un varēsiet to savlaicīgi saņemt – bez liekas gaidīšanas un nepatīkamiem pārsteigumiem.
3. Novirziet sūtījumus, ja mainās plāni: ja zināt, ka piegādes dienā nebūsiet mājās, izmantojiet iespēju pāradresēt paku uz citu adresi, termināli vai saņemšanas punktu. Tas palīdzēs izvairīties no kavējumiem un nodrošinās ērtāku piegādes risinājumu.
4. Plānojiet pirkumus savlaicīgi: ja plānojat atvaļinājumu, savlaicīgi parūpējieties par nepieciešamajām precēm – piemēram, D vitamīnu vai saules aizsarglīdzekļiem, lai viss vajadzīgais būtu pa rokai tieši tad, kad tas visvairāk nepieciešams.
5. Izņemiet sūtījumus no termināļa pēc iespējas ātrāk: lai nodrošinātu nepārtrauktu sistēmas darbību augsta pieprasījuma periodā (pīķis gaidāms augusta beigās un septembra sākumā), aicinām sūtījumus izņemt pēc iespējas ātrāk. Tas atbrīvo vietu nākamajām pakām un paaugstina visas piegādes tīkla efektivitāti.
