Pēdējā gada laikā 32% aptaujāto piedalījušies 6-10 dažādās kultūras aktivitātēs, 28% – 1-5 kultūras aktivitātēs, ¼ daļa – 11–15 dažādos kultūras pasākumos, 8% pat 16 un vairāk kultūras norisēs un vien 8% atbildējuši, ka nav piedalījušies nevienā. Pētījumā secināts, ka, salīdzinot ar laiku pirms 3 gadiem, 2018. gadā kultūras pasākumus biežāk un tikpat, cik iepriekš, apmeklējušas teju 2/3 jeb 62% iedzīvotāju; retāk – 1/3 aptaujāto.
Augsta ir Latvijas iedzīvotāju līdzdalība kultūras aktivitātēs kopā ar nepilngadīgajiem bērniem un mazbērniem – 79% no tiem iedzīvotājiem, kuriem ir šāda vecuma atvases, kopīgi apmeklē kultūras pasākumus.
Mazāk skatās kultūras pārraides un lasa, vairāk apmeklē koncertus
Pēdējās desmitgades laikā ir pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri apmeklē atrakciju un izklaides parkus (+8%), pagasta vai pilsētas svētkus (+7%), populārās mūzikas koncertus (+6%) un profesionālos vai amatierteātrus (+5%). Savukārt samazinājies grāmatu lasītāju īpatsvars (-17%), bibliotēku apmeklētāju (-7%) un kultūras pārraižu skatītāju (-22%) īpatsvars.
2018. gads bijis labākais Latvijas kino vēsturē – Latvijas filmas kinoteātros skatījušies 560 257 iedzīvotāju, pašmāju filmu ieņēmumi sasnieguši 2 511 040.68 eiro jeb 18.85 % kopējā tirgus daļas.
Joprojām pieaug ar kultūru saistītas aktivitātes internetā, attālums – nav šķērslis
62% Latvijas iedzīvotāju veic ar kultūru saistītas aktivitātes internetā – skatās kino, klausās mūziku, lasa kultūras portālus, iegādājas biļetes un veic citas darbības.
Pētnieki izdarījuši arī secinājumu, ka Latvijas iedzīvotāju mobilitāte kultūras patēriņā ir augsta – aptuveni puse iedzīvotāju kultūras pasākumus apmeklē arī ārpus savas dzīvesvietas: 57% savā reģionā, 40% citā reģionā, 56% valsts galvaspilsētā Rīgā, savukārt 80% iedzīvotāju kultūras pasākumus apmeklē savā pilsētā vai pagastā. Reģionālās koncertzāles piesaista arvien lielāku auditoriju, kļūstot par kultūras un sabiedriskās dzīves magnētiem.
Izaicinājums turpmākajā kultūras iestāžu un kultūras pasākumu organizatoru darbā būs esošās auditorijas saglabāšana un jaunas piesaistīšana, kā arī jaunu kultūras pakalpojumu veidošana kultūras patēriņā neaktīvajiem un sociāli mazaizsargāto grupām, kultūras pieejamības nodrošināšana diasporai, kultūras aktivitāšu piedāvājuma dažādošana un digitālo iespēju izmantošana kultūras patēriņa veicināšanā.
Pētījuma uzdevums bija iegūt aktuālos datus par Latvijas kultūras patēriņu, kultūras un sabiedrisko līdzdalību pēdējā gada laikā, kā arī padziļināti analizēt kultūras aktivitāti jauniešu vidū, digitālo kultūras patēriņu, kā arī reģionālo kultūras pieejamību, turpinot kultūras patēriņa pētniecības “tradīciju,” kas Latvijā aizsākta 2007. gadā.
Pētījumu Kultūras ministrijas (KM) uzdevumā veicis Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs, SKDS un biedrība Culturelab, īstenojot 1040 Latvijas iedzīvotāju aptauju, 651 kultūras organizācijas un pasākumu rīkotāja aptauju, veicot Centrālās statistikas pārvaldes, Eurostat un Eurofound apkopoto datu analīzi, kā arī 6 fokusgrupu diskusijas ar kultūras aktivitātēs iesaistītajiem un mazākiesaistītajiem Latvijas iedzīvotājiem dažādās vecuma grupās.
