Etnofestivālā "SVIESTS 2019" uz skatuves kāps pasaulē atzīti latviešu mākslinieki

Etnofestivāls SVIESTS 15. jūnijā Valmiermuižas parkā pulcēs latviešu māksliniekus, kuri atzinību guvuši kā pašu mājās, tā pasaulē.

Nule kā savu pirmo albumu „Visuma vizošā tumsa” prezentējis radošais muzikālais duets ZeMe, kurā apvienojusies kokles karaliene Laima Jansone un DJ galdu un elektronikas meistars DJ Monsta. Pirms apvienības izsludinātā koncerta septembrī, duets, kuru dziļi iedvesmojusi zemes mitoloģija, kāps arī uz etnofestivāla SVIESTS 2019 skatuves. ZeMe dziesmu melodijas ceļas no latviešu tradīcijās sakņotās mūzikas kombinācijā ar jaunākajām mūsdienu tehnoloģijām un brīvās improvizācijas un dzīvas lūpošanas saspēles.

Foto. Publicitātes foto. Duets "ZeMe".

Šī dueta īpašā skaņa rodas, kokles meditatīvajām skaņām saspēlējoties ar ekspresīvo skrečošanu. Atzīmēšanas vērts ir fakts, ka kokle ir tradicionāls latviešu stīgu instruments, kura 2000 gadus garā vēsture vēl arvien tiek izzināta. Laima spēlē 19. gadsimta kokles atdarinājumu.

15. jūnijā Valmiermuižā uz etnofestivāla SVIESTS skatuves kāps arī starptautiski atzītākā „world music” grupa, Latvijas postfolkloras kustības aizsācēji un līderi – Iļģi.

Foto: Publicitātes foto. Grupa "Iļģi".

Viņu mūzikā valdošais noskaņu spektrs variē no suģestējoša miera, kas dod spēku likt bēdu zem akmeņa, līdz nevaldāmā dzīvespriekā dzirkstošai vitalitātei: viena rada, uztur otru, tās ir divas viena otrai neatšķeļamas puses, bez kurām nevar pastāvēt veselums – dzīve, kuras mūžseno kārtību apliecina Iļģu skaņu māksla. Izmantojot tautasdziesmu kā iedvesmas avotu, Iļģi ne tikai nav vairījušies no mūsdienīgu muzikālu tēmu un instrumentu izmantojuma, bet arī ir kuplinājuši skanējumu ar citu tautu folkloras elementiem. Agrāko gadu veikumā mūziķi pauduši pārliecību, ka latviskas dzīves skaņā ne ķeltu, ne slāvu akcents nav neiederīgs, bet to tikai bagātina.

Īpaši etnofestivālam SVIESTS 2019 videomāksliniece Katrīna Neiburga veidos videomākslu ciklam „Pagānu gadagrāmata”, kuru vienīgo reizi būs iespēja noskatīties festivāla laikā – 15. jūnijā Valmiermuižas parkā!

„Pagānu gadagrāmata” ir suģestējošs tautas mūzikas un tās atspulga mūsdienās sakausējums, vienota un aizraujoša svīta. Cikls veidots nosacītās 5 daļās – „Atkusnis”, „Pavasaris”, „Vasara”, „Rudens” un „Ziema”, kurās RTU vīru kora „Gaudeamus” un solistu atskaņotās dziesmas saistītas ar konkrētu gada laiku ritu.

Foto: Publicitātes foto. RTU vīru kora "Gaudeamus" un Ivars Cinkuss.

“Tās ir gadalaiku nomaiņas ārpus pilsētas – tur, kur mēs parasti vairs neesam – pie upes, kas tek dienu un nakti, pie jūras, kas dzīvo savu dzīvi neatkarīgi no mums, pļavās, kuras zied savvaļā ar saviem putniem un mežos, kuros slēpjas zvēri. Šīs dziesmas ir domātas pilsētas cilvēka iekšējam „es” kā vesela gada retrospekcija – tur, kur parasti mēs neesam,” teic pats cikla komponists Uģis Prauliņš.

Festivāla dienas daļā – amatnieku un mājražotāju tirdziņš, seno amata prasmju meistarnīcas, tautas muzikantu un deju koncerts. Festivāla dienas daļā ieeja ir bez maksas, bet biļetes uz etnofestivāla SVIESTS vakara daļu pieejamas pasākumu platformā kurpes.lv un tirgotavā līdzās Valmiermuižas alus darītavai.

Plašāk par pasākuma programmu: www.etnosviests.lv.

Līdzīgie raksti