Jau 20 gadu garumā Cēsu Mākslas festivāls piedāvā daudzveidīgu profesionālās mākslas programmu, ik vasaru aicinot Cēsis iezīmēt savā ceļa kartē kā obligātu pieturpunktu visiem, kuri sevi sauc par regulāriem kultūras lietotājiem.
Viens no jubilejas sezonas centrālajiem notikumiem būs Riharda Vāgnera operas “Loengrīns” koncertatskaņojums 6. un 8. augustā koncertzālē “Cēsis”, turpinot jau par tradīciju kļuvušo “Cēsu vāgneriānu”. Diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā uz skatuves satiksies izcils starptautisku opermākslinieku ansamblis, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) un Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” (VAK “Latvija”). Kā katru gadu R. Vāgnera operu koncertatskaņojumos Cēsu koncertzālē, solisti būs pasaules klases zvaigznes. Līdzās operdīvai Vidai Miknevičiūtei Loengrīna lomā debitēs jaunā somu operas zvaigzne Johans Krogiuss, uz skatuves būs arī Tuija Knihtila (Somija), Markuss Makvarts (Vācija), Tīmo Rīhonens (Somija), kā arī mūsu pašu izcilais Ričards Mačanovskis.
Savukārt nākamajā nedēļas nogalē 15. augustā, koncertzālē “Cēsis” izskanēs Leonarda Bernsteina operetes “Kandids” koncertuzvedums diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā un Mārtiņa Meijera režijā. Titullomu atveidos Mūzikas balvas laureāts Eduards Rediko, parējās lomās – Artis Robežnieks, Agate Grīnhofa, Ralfs Puzāns, Gerda Igaune un Una Stade. Pēc Voltēra filozofiskās satīras motīviem tapušais “Kandids” ir viens no pasaulē iecienītākajiem muzikālā teātra darbiem, kas asprātīgi un aizkustinoši stāsta par cerības saglabāšanu netaisnības pilnā pasaulē, liekot aizdomāties par robežu starp optimismu un naivumu. Iestudējums top sadarbībā ar Dailes teātri.
No 18. jūlija līdz 23. augustam festivāls piedāvās vizuālās mākslas programmu, kurā iekļauti trīs lielformāta projekti, kas akcentē mākslas lomu mūsdienu haotiskajā un intensīvajā pasaulē. Šī gada programma atbalsta māksliniecisko jaunradi un Latvijas mākslas telpai nozīmīgu lielformāta projektu realizāciju, iepazīstinot ar laikmetīgās mākslas hrestomātiskiem paraugiem un sniedzot iespēju mākslai komunicēt ar auditoriju arī pilsētvidē.
Gleznotājas Amandas Ziemeles personālizstādē “Otrajā stāvā” (kuratore Daiga Rudzāte, arhitekts Niklāvs Paegle, iekārtotājs Martins Vizbulis) Cēsu Jaunās pils vēsturiskajās telpās tiks eksponēti jauni, īpaši mākslas festivāla izstādei tapuši lielformāta gleznojumi. Viņas mākslas kontekstā izvēlētajai vietai, mainīgajai gaismai, kā arī telpai raksturīgajām interjera detaļām ir svarīga loma, kļūstot par vienotu ekspozīcijas ainavu.
Savukārt mākslinieku grupa Famous 5 (Līga Marcinkēviča, Ieva Rubeze, Mārtiņš Ratniks) koncertzāles “Cēsis” galerijā atgriezīsies pie festivāla pirmsākumiem, eksponējot objektu “Laiks rādīs” (Time Will Show), kas ar ironiju paver plašu mākslas nozīmju lauku. 2007. gadā tas bija viens no pirmā Cēsu mākslas festivāla vizuālās mākslas izstādes atskaites punktiem, un šobrīd šis darbs ir Latvijas laikmetīgās mākslas hrestomātija, kas iekļauta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā.
Tikmēr Pils laukumā būs skatāma vides objektu grupa “paceļam karogus / raising flags”, kas tapusi sadarbībā ar Vīnē bāzēto museum in progress – laikmetīgās mākslas institūciju, kas kopš 1990. gada attīsta inovatīvas mākslas prezentēšanas formas, paplašinot muzeja robežas un veidojot dialogu starp mākslu, publisko telpu un sabiedrību. Projekta kuratori ir Aloiss Hermans (Alois Herrmann) un Kaspars Mīlemans Hartls (Kaspar Mühlemann Hartl). “paceļam karogus / raising flags” ir ilgtermiņa museum in progress projekts, kas kopš 2023. gada tiek īstenots dažādās vietās – no publiskās telpas Vīnē un citur pasaulē līdz virtuālām izstāžu platformām internetā un mediju videi laikrakstos un žurnālos. Kā vizuālās komunikācijas nesējiem karogiem ir sena vēsture – no identifikācijas zīmēm, militāriem un drošības signāliem līdz piederības, varas un kolektīvās identitātes izpausmēm. Tie ir vieni no atpazīstamākajiem publiskās telpas simboliem, kas vienlaikus vēsta par piederību, vērtībām un attiecībām starp indivīdu un sabiedrību. Cēsīs būs skatāmi desmit darbi, ko radījuši Gada Amere (Ghada Amer) (No Empire Lasts Forever), Martins Granditss (Martin Grandits) (I hate myself), Šilpa Gupta (Shilpa Gupta), Džitišs Kallats (Jitish Kallat) (Adrift Signs – I am carrying dangerous goods), Minerva Kuevasa (Minerva Cuevas) (The Future Was Yesterday), Maurīcio Nannuči (Maurizio Nannucci) (Let's talk about art), Sofija Pompērī (Sophia Pompéry) (CLOSE TO THE WIN(D)), Kristians Robērs-Tiso (Christian Robert-Tissot) (Fuck the context) un Ervīns Vurms (Erwin Wurm) (HOPE). Īpaši šim projektam jaunu karogu radījis arī mākslinieks Krišs Salmanis.
Kā katru gadu, arī šogad festivāla programmā, skatē “ Grand prix” tiks izrādītas pagājušās sezonas izcilākās Latvijas mazās formas izrādes. Šoreiz festivālā iekļautās izrādes būs skatāmas rudenī. Teātru programmā Grand Prix Cēsis iekļautas divas no pagājušās sezonas labākajām mazās formas izrādēm Latvijā– 1. septembrī plkst. 19.00 Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Ilgu tramvajs” Pētera Krilova režijā un 29. oktobrī plkst. 19.00 “Dirty deal Teatro” izrāde “Alfas” Valtera Sīļa režijā. Pirms abām izrādēm ievadrunu sniegs, skates “Grand prix” šī gada mākslinieciskais kurators, pazīstamais teātra kritiķis Atis Rozentāls.
Plašāka informācija par mākslas festivālu “Cēsis 2026” pieejama festivāla Facebook lapā: https://www.facebook.com/ArtFestivalCESIS/.
Biļetes uz festivāla pasākumiem iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un mājaslapā, savukārt uz izstādēm biļetes iespējams iegādāties izstāšu norises vietās.
