Svētku apmeklētājiem bija iespēja pabūt kādā no 40 norišu vietām un iesaistīties ap 100 dažādās svētku norisēs pilsētas ielās, parkos un laukumos, kanālmalā, Daugavas akvatorijā, kultūras centros un Spilves lidlaukā.
Šogad svētkos, līdztekus daudziem tradicionāliem un cilvēku iecienītiem pasākumiem, bija vairākas līdz šim nebijušas norises.
Svētku pirmajā dienā iedzīvotāji varēja piedalīties Lielajā piknikā Mežaparkā un vērot, kā top lielā Dziesmu svētku estrāde. Rīgas dzimšanas dienas svinības iesākās pašā Rīgas vidū – Doma laukumā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas 100. jubilejas sezonas ieskaņas koncertu. Šajā dienā sākās vēl viena līdz šim nebijusi aktivitāte – SUP festivāls “Supiāde 2019” .
Svētku otrajā dienā iedzīvotāji un pilsētas viesi varēja būt liecinieki tam, kā Rīga dzimšanas dienā saņem dāvanu – jaunu kultūras un mākslas norišu vietu “Hanzas perons”, kur notika iepazīšanas ekskursijas un pirmais koncerts ar Orķestra „Rīga” un tautā iemīļotu solistu piedalīšanos. Šajā dienā bija vēl kāds svētku jauninājums – sākās "Pludmales spēles" ar aktivitātēm un sacensībām dažādos sporta veidos.
Rīgas svētku trešajā dienā bija iespēja apmeklēt Lībiešu Dziesmu svētkus Dzegužkalnā, kas pulcēja lībiešus no visas Latvijas.
Rīgas dzimšanas dienas svinībās piedalījās arī viesmākslinieki no ārvalstīm. Šogad svētku apmeklētājus ar saviem priekšnesumiem priecēja ielu cirka mākslinieki “Mr. Banana” no Vācijas un “Horn Man” no Beļģijas,klaunu grupa “Squadra Sua” no Čehijas, kā arī Taipejas cirka grupas “FOCA”.
Šogad Rīgas svētki bija veltīti Rīgas leģendām, jo leģendas un vēstures elpa ir tā, kas strāvo Vecrīgas ieliņās, tās senajās celtnēs un brīnumaini atdzīvojoties ikreiz, kad Rīga svin svētkus.
