Ārija, Rigonda, Adrians, Adriāna, Adrija
Ārija, Rigonda, Adrians, Adriāna, Adrija

Aicina uz lekciju par modernismu, skandalozāko mākslas stilu, kas izmainīja Eiropas politiku

Ceturtdien, 29. augustā, no 19:00 līdz 20:30 profesors, kulturologs Deniss Hanovs aicina uz sarunu, Vecrīgā, Pils ielā 23, par nozīmīgu mākslas periodu - modernismu. “Multimediālās izstādes “Izcilie modernisti. No Monē līdz Kandinskim” ietvaros klausītājiem būs iespēja gremdēties laikmeta mijas kultūrā, izbaudīt slavenu mākslinieku darbus un labāk izprast, kas ietekmēja tā laika mākslu un kā tā, savukārt, izmainīja pasauli,” stāsta D. Hanovs.

Kā pastāstīja rīkotāji, ieeja ir bez maksas. Tomēr vietu skaits ierobežots. Lai reģistrētos, atsūtiet vārdu, uzvārdu un telefona numuru uz e-pastu [email protected].

Modernisms ir viens no diskutablākajiem mākslas periodiem, kuru ne vienmēr ir viegli uztvert. “Parasti modernisma un citu laikmetīgās mākslas formu noliegums būtu saistāms ar zināšanu trūkumu par gadsimtu mijas periodu. Par šī laikmeta dziļāku izpratni mēs runāsim lekcijā Piekvēpis gaiss: Eiropas modernisma kultūra 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Fragmenti. Modernisms veidojies 19. gs. otrajā pusē – laikmeta lūzuma brīdī, kad Eiropa saskārās ar tehnikas jaunatklājumiem un politiskām inovācijām, kas veicināja jaunas mākslas koncepcijas un prakses attīstību, izmainīja pieeju apkārtējās pasaules uztverē. Jaunās mākslas formas savukārt ietekmēja sabiedrību, kuras struktūrā bija notikušas radikālas izmaiņas,” skaidro kulturologs.

Gadsimta mija bija dinamisks laikmets, kad cilvēki aktīvi sāka uzdot svarīgākos jautājumus, to bagātināja gan kaismīgas un asas diskusijas, gan protesti. “Pat nepārspīlējot, mēs to varētu saukt par skandalozu laikmetu. Tas nevarēja neiespaidot mākslu, un māksla savukārt ietekmēja politiku. Mākslinieciskās koncepcijas pārvērtās par reālām politiskām programmām, diktatori iedvesmojās no māksliniekiem, kuri sevi uzskatīja par revolucionāriem,” stāsta profesors.

Pasākuma dalībniekiem būs iespēja diskutēt par atsevišķu indivīdu un procesu ietekmi uz laikmeta kultūru un glezniecību, kas veidoja unikālu tā laika garu. 

“Tas bija gan protests pret vidusslāņa kultūras bezspēcību, aristokrātijas un buržuāzijas apātisko stingumu, tajā iederējās gan mākslinieku apvienību kolektīvās dusmas, manifesti un streiki, visbeidzot arī Pirmā pasaules kara pārdzīvojums,” skaidro Deniss Hanovs.

“Šis bija laiks, kad epatāža un vēlme piesaistīt sev uzmanību pastāvēja līdzās klasiskās Eiropas un citu pasaules kultūras mantojumu dziļākai izpratnei.” Dialogs un konflikti, kosmopolītisms, gaistošās robežas starp dažādiem sabiedrības slāņiem un modernistu nacionālisms – tādas ir iecerētās lekcijas tēmas, kura notiks 28. augustā izstādes “Izcilie modernisti. No Monē līdz Kandinskim.” ietvaros. Tajā apskatāmi vairāk nekā 5000 ievērojami mākslas darbi, kurus radījuši 16 nozīmīgākie modernisma ēras mākslinieki – Klods Monē, Edgars Degā, Pols Gogēns, Anrī Ruso, Gustavs Klimts, Van Gogs, Francis Marks, Vasilijs Kandinskis, Kazimirs Maļevičs un citi.

Pasākuma dalībnieki varēs ne vien izbaudīt iedvesmojošu kulturologa lekciju, bet arī gadsimta mijas meistaru šedevrus no 20 pasaules muzejiem, ienirt unikālā audiovizuālā mākslas telpā, kuru nodrošina Dolby Surround un HD sistēmu perfektā kvalitāte.

Līdzīgie raksti