Eksperti: Latvijā krāna ūdens ir jāattīra no dzelzs

Ūdens Latvijā

Dzeramā ūdens kvalitāti Latvijā nosaka tiesību akti. Latvijas Veselības inspekcijas informācija liecina, ka, neraugoties uz augstajiem ūdens attīrīšanas standartiem, daudzi Latvijas iedzīvotāji nav pilnīgi apmierināti ar krāna ūdens kvalitāti. Parasti tas ir nelielos ciematos, kur darbojas mazas ūdensapgādes sistēmas.

Eksperti uzskata, ka Latvijā visbiežāk sastopamais trūkums ir dzelzs piegarša ūdenim. «Ja veiktu iedzīvotāju aptauju, tad daudzi norādītu, ka ūdenim ir dzelzs piegarša. Iedzīvotāji vispār mēdz uzskatīt, ka ūdens Latvijā nav pārāk labas kvalitātes, bet dažkārt ir pat kaitīgs. Tomēr, lai gan tas nav ideāls, ūdens nevienā Latvijas reģionā nav kaitīgs un kur nu vēl dzīvībai bīstams,» saka Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece. «Pēdējos gados ūdens kvalitāte ir ievērojami uzlabojusies. Vēl deviņdesmito gadu beigās ciematu un mazpilsētu iedzīvotāji ievēroja, ka Rīgas ūdenim ir izteikta hlora garša, bet tagad šādas problēmas nav. Lai arī dzelzs piegarša nav no patīkamākajām, tomēr tā vairs nav tik sāpīga rīdzinieku problēma kāda bija hlora garša.»

Saskaņā ar Veselības inspekcijas datiem nereti tiek konstatēts, ka Latvijas ūdenī ir pārsniegtas pieļaujamās dzelzs, mangāna, amonjaka, sulfātu un hlorīdu normas. Tas var padarīt ūdeni duļķainu, mainīt tā krāsu, garšu un smaržu. Lai atdalītu šos ūdens piemaisījumus, ir jāizmanto noteiktas tehnoloģijas.

Ūdens un skaistums

Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Jānis Dundurs apliecina, ka ciets ūdens kairina un bojā ādu, tāpēc rūpēs par ādu un matiem ieteicams dot priekšroku mīkstam ūdenim, kurā ir niecīgs metālu saturs. Ginekoloģe Marina Ignatenko piebilst, ka sievietēm arī labāk mazgāties ar mīkstinātu ūdeni.

Kosmetologu asociācijas pārstāve Sintija Strautiņa-Strēle teic, ka ūdens kvalitāti uz savas ādas šo vārdu vistiešākajā nozīmē izjūt cilvēki ar jutīgu un bojātu ādu. Īpaši tad, ja ūdens ir ciets. Viņai piekrīt kosmetoloģe Sigita Dobuma: «Ciets ūdens sausina ādu un matus. Turklāt nemitīgi pieaug cilvēku ar jutīgu ādu skaits.»

Ūdens un veselība

Ārsti iesaka dienā izdzert 1,5–2 litrus, tas ir, aptuveni astoņas glāzes ūdens, stāsta dietoloģe un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja Lolita Neimane. Tad organisms darbojas pareizā režīmā, attīrās un atjaunojas. Lolita Neimane paskaidro, ka akūts ūdens trūkums tagad jau ir reti sastopams, bet zinātnieki ir izvirzījuši hipotēzi, ka neliela pastāvīga dehidratācija var būt saistīta ar vairākām hroniskām slimībām.

«Dehidratācija ietekmē šķidruma līdzsvaru asinīs, šiem cilvēkiem ir paaugstināts risks saslimt ar arteriālo hipertensiju, aterosklerozi, koronāro sirds slimību. Savukārt tiem, kas dienā izdzer piecas un vairāk glāzes ūdens, risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām ir daudz mazāks: vīriešiem par 46% un sievietēm par 59%. Nepietiekama ūdens uzņemšana ir saistīta ar lieko svaru: ir pierādīts, ka, izdzerot 500 ml ūdens, vielmaiņa uzlabojas par 30%. Eksperimentos ir noskaidrots, ka tie, kas regulāri dzer par maz ūdens, dod priekšroku treknākai pārtikai. Liela ūdens daudzuma patēriņš ir jebkuras diētas neatņemama sastāvdaļa,» saka L. Neimane.

Lolita Neimane apgalvo, ka dehidratācija negatīvi ietekmē gan nieres, gan urīnceļus, palielinot infekciju risku un pat veicinot nierakmeņu veidošanos (dehidratācija ir izraisījusi nierakmeņu veidošanos 19% gadījumu). Dehidratācija paātrina ādas novecošanos, tai zaudējot elastību. Ja dzer pietiekami daudz ūdens, no organisma sekmīgāk tiek izvadītas kancerogēnās vielas, samazinot risku saslimt ar taisnās zarnas (sievietēm par 45%, vīriešiem par 32%), urīnceļu un krūts vēzi (sievietēm pirms menopauzes par 33%, bet pēc — par 79%).

«Protams, nevajag dzert netīru ūdeni,» turpina ginekoloģe Marina Ignatenko, «jo īpaši grūtniecēm. Lai gan šāds ūdens tieši neizraisa augļa patoloģijas, tomēr krasi palielinās iespēja, ka bērns piedzims slims, piemēram, cietīs no zarnu nūjiņu vai salmonellu izraisītām slimībām.»

«Dzeršanai nepiemērots ūdens var saturēt ķīmiskas vielas un mikroorganismus normai neatbilstošā daudzumā. Tie var būt enterokoki, zarnu nūjiņas, zilo strutu nūjiņa, selēns, vinilhlorīds un tā tālāk. Ir arī tādi mikroorganismi, kuru atrašanās ūdenī vienkārši ir nepieļaujama, piemēram, hepatovīrusi, lambliju cistas, leptospiras un citi. Šāds ūdens var negatīvi ietekmēt jebkuru organismu,» norāda asociētais profesors Jānis Dundurs, piebilstot, ka ūdensvadā plūst lietošanai piemērots ūdens, jo tas tiek attīrīts ar aktīvo hloru un ozonu. «Krāna ūdenī nav bīstamu mikroorganismu, lai gan tā attīrīšanas paņēmieni daļēji tomēr palielina ķīmiskā piesārņojuma līmeni. Īsi sakot, ar vienu roku dodam, ar otru — ņemam. Taču tik un tā nevajag akli izvēlēties dzeramo ūdeni, kas tiek pārdots veikalos: tas gan nesatur hloru, bet tieši šis ir galvenais iemesls, kāpēc tajā pēc derīguma termiņa beigām vai nepareizas uzglabāšanas rezultātā var rasties patogēnie mikroorganismi,» skaidro J. Dundurs.

Ūdens attīrīšana

Piegādātāja pienākums ir uzraudzīt ūdens kvalitāti, un jebkurā brīdī iespējams Veselības inspekcijas audits. Gan auditi, gan plānveida pārbaudes notiek regulāri. «Ja kādu iemeslu dēļ iedzīvotājiem nepatīk ūdens garša, viņi uzstāda dažādus filtrus. Turklāt, ja gribat pasargāt savu sadzīves tehniku no dzelzs, kā tomēr ūdenī ir pietiekami daudz un kas ne pārāk labvēlīgi ietekmē ierīces, ir pat ieteicams uzstādīt filtrus, jo to galvenais uzdevums ir mīkstināt ūdeni. Grūti ieteikt kādu noteiktu filtrēšanas metodi, reversās osmozes sistēma, piemēram, ir laba no ekoloģiskā viedokļa. Varu skaidri pateikt, ka nav veselībai kaitīgu filtru, jo tāpēc jau tas ir filtrs,» norāda S. Muceniece. «Nekāda ūdens attīrīšana nevar būt kaitīga,» piebilst Marina Ignatenko.

«Tagad ir pieejams plašs ūdens attīrīšanas ierīču klāsts, tāpēc, izvēloties filtru, jāpievērš uzmanība tam, vai šai tehnoloģijai ir sertifikāti un licences, vai tā atbilst starptautiskajiem kvalitātes standartiem. Visā pasaulē mājsaimniecībās ūdens uzlabošanai, lai to lietotu dzeršanai un ēdiena gatavošanai, izmanto reversās osmozes sistēmas. Šādas sistēmas attīra ūdeni, laižot to caur membrānu ar minimāla izmēra porām un tādējādi aizturot piesārņojošās vielas. Šādas sistēmas tiek izmantotas pat kosmosā, kur ir ļoti augstas prasības attiecībā uz ūdens tīrību. Turklāt reversās osmozes sistēma tiek plaši izmantota veselības aprūpē, pārtikas rūpniecībā, lauksaimniecībā un citās nozarēs. Svarīgi atcerēties, ka filtrs ir vajadzīgs, lai iegūtu dzeramo ūdeni, bet vislabākais dzeramais ūdens ir tīrs un nekaitīgs ūdens,» norāda Zepter International Baltic valdes loceklis Konstantīns Tjagņirjadko.

Pastāv arī vairākas sistēmas, kas nevis attīra ūdeni, bet maina tā fiziskās un ķīmiskās īpašības, piemēram, jonizācija, bagātināšana ar sudrabu un citas. Nav empīrisku pierādījumu tam, ka jonizēts ūdens labvēlīgi ietekmē cilvēka veselību, taču, pat ja jūs esat nolēmis likt lietā šādu metodi, ir svarīgi iepriekš attīrīt ūdeni ar uzticamu paņēmienu, lai tajā neattīstītos baktērijas, kas izraisa slimības.

Vispārīgie dati
• 70% zemeslodes sastāv no ūdens, aptuveni tikpat procentu ūdens ir vidusmēra cilvēka organismā. Jo jaunāks cilvēks, jo vairāk ūdens viņš satur — nedēļu vecs embrijs sastāv no 97,5% ūdens, jaundzimušā ķermenis — no 70 līdz 83%.
• Bez ūdens cilvēks var izdzīvot mazāk par nedēļu.
• Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem katru gadu visā pasaulē upēs tiek izmests 450 miljoni kubikmetru sadzīves un rūpniecisko atkritumu.
• PVO informācija liecina, ka 80% slimību, ieskaitot vēzi, attīstās sliktas ūdens kvalitātes dēļ, un pirmām kārtām no tā cieš bērni, jo viņi ir divreiz uzņēmīgāki pret slimībām nekā pieaugušie.
• 22. martā tiek atzīmēta Pasaules ūdens diena.