Pirmā diskusija, kas gaidāma 4. martā plkst. 18.00, būs veltīta nostāstiem apvītajai Mākslas akadēmijas bohēmai. Runāsim par atmosfēru Akadēmijā, kas atšķiras no citām mācību iestādēm, meklēsim nedzirdētus atmiņu stāstus, ielūkosimies karnevālos un vēl. Diskusijā piedalīsies dažādas Mākslas akadēmijas nodaļas beigušie, piemēram, Jāzeps Pīgoznis, Matiass Jansons, Sarmīte Sīle, Anna Andersone.
Savukārt otra diskusija, kas notiks 11. martā plkst. 18.00, būs veltīta jaunajai mākslinieku paaudzei, viņu panākumiem Latvijā un pasaulē. Jaunie mākslinieki Zane Tuča, Artis Nīmanis, Kristīne Bula, Ieva Balode un Ieva Alksne stāstīs par savu pieredzi starptautiskos konkursos, par konkurētspēju, par novērojumiem ārzemju mākslas tirgū, par jauno mediju nozīmi u. c.
Izstāde „Mākslas dzīres”, kuru studiju procesa ietvaros veido jaunās mākslas zinātnieces, ir veltīta visām 14 Latvijas Mākslas akadēmijas apakšnozarēm. Akadēmija dibināta 1919. gadā, kad studijas tika uzsāktas trīs tēlotājmākslas nozarēs (gleznošana, grafika un tēlniecība), taču laika gaitā Akadēmijā apgūstamo mākslas virzienu skaits ievērojami paplašinājies. Šobrīd bez trim minētajām iegūt izglītību var arī restaurācijas, vides, funkcionālā un metāla dizaina, scenogrāfijas, stikla mākslas, keramikas, vizuālās komunikācijas, mākslas zinātnes, tekstilmākslas un modes apakšnozarēs. Mākslas akadēmija ir vieta, kur veidojusies lielākā daļa Latvijas izcilāko mākslinieku un dizaineru. Daudzi no tiem pēc Akadēmijas absolvēšanas paralēli aktīvam radošajam darbam turpina izglītot jaunos māksliniekus, kas ar dalību un uzvarām starptautiskos konkursos nes Latvijas vārdu pasaulē.
„Mūsu galvenais mērķis ir jebkuram apmeklētājam parādīt, cik daudzveidīga ir mākslas dzīve Latvijā, izceļot to ar netradicionālu izstādes scenogrāfiju,” par „Mākslas dzīru” ideju saka viena no izstādes kuratorēm, Latvijas Mākslas akadēmijas mākslas zinātnes 4. kursa studente Ieva Kalnača. „Ļaujam apmeklētājiem ne tikai aplūkot pazīstamu Latvijas mākslinieku darbus, bet arī iejusties mākslinieka darbnīcas atmosfērā, izbaudīt nedaudz bohēmisko darbnīcas noskaņu un, protams, baudīt labu mākslu,” uzsver Ieva.
Izstādes scenogrāfiju iedvesmojusi Anšlava Eglīša romānā „Homo Novus” aprakstītā mākslinieka darbnīca: „Diezgan lielai, bet pavisam dīvaina veida telpai visas sienas bija iešķības, visādu iekaktu izrobotas. Kādu kaktu aizsedza glezturis ar lielu, spodri baltu audekla uz tā. Gar sienām stāvēja grāmatām un visādiem darbnīcas sīkumiem piekrauti plaukti. No taupības krāsniņas pāri visai istabai kā varena sieksta stiepās norūsējusi skārda dūmu caurule. Tieši virs dzīru galda, kur savienojās posmi, caurule bija tā ielīkusi, ka likās – katru mirkli var atirt vaļā un nogāzties.”
Lai gan izstāžu dzīve Latvijā ir ļoti aktīva, skatītājam reti ir iespēja aplūkot tik plašu mākslas virzienu klāstu vienkopus. Izstādē mākslas darbi ir pietuvināti savai tapšanas videi un apdzīvo izstāžu zāli, kas ir pārvērsta simboliskā mākslinieka darbnīcā.
„Mākslas dzīres” veido Latvijas Mākslas akadēmijas mākslas zinātnes 4. kursa studentes sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas prorektoru asociēto profesoru Andri Teikmani un docenti Aiju Freimani.
Darba laiks:
Pirmdien, otrdien, trešdien, piektdien, sestdien: 11.00–18.00
Ceturtdien: 11.00–19.00
Pārtraukums: 14.30–15.00
Svētdien: slēgts
Ieeja izstādē un diskusiju vakaros – bezmaksas.
Norises vieta:
Latvijas Mākslas akadēmijas 1. stāva zāle
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Latvijas Mākslas akadēmijas pirmā stāva izstāžu zālē atklāta izstāde „Mākslas dzīres”, kurā ar saviem darbiem piedalās 41 mākslinieks no dažādām mākslas nozarēm, simboliski svinot satikšanos. Izstāde ilgs līdz 13. martam un tās ietvaros norisināsies divi diskusiju vakari.
