Pagājušā gada jūnijā Neikenkalnā ar dziesmām un Kocēnu novada pašdarbības kolektīvu talku tika nojaukta vecā estrāde, lai tās vietā taptu jauns, Latvijā vēl nebijis projekts - dabas koncertzāle. Šobrīd turpinās iesāktie apjomīgie darbi Kocēnu novada Dikļu estrādē, lai 7. jūnijā jaunizveidotā dabas koncertzālē, kas izcels Dikļu kultūrvēsturisko nozīmi kā Dziesmu svētku šūpulim, varētu norisināties vērienīgais Dziedāšanas svētku 150. gadskārtai veltītais pasākums.
Apzinoties vēstures liecību un latviešu nacionālo kultūras vērtību nozīmīgumu, Dziesmu svētku 150. gadskārtas gaidās Kocēnu novada dome ir uzsākusi aktivitātes, lai uzsvērtu pasākuma nozīmi Latvijas mērogā, saglabātu un popularizētu Jura Neikena aizsākto tautas kustību un unikālo UNESCO kultūras mantojuma sarakstā iekļauto kultūrvēsturisko vērtību Dikļos, turpinātu tradicionālu pasākumu rīkošanu un attīstītu Neikenkalnu kā nozīmīgu Latvijas kultūrvides un kultūras pasākumu norises vietu. Šī gada janvārī Kocēnu novada dome pieņēma lēmumu noteikt Dikļu dabas koncertzāles būvniecību par Kocēnu novada pašvaldības 2014. gada prioritāro investīciju projektu, kā arī ir sakārtotas īpašumtiesības, pārņemot Neikenkalnu Kocēnu novada domes īpašumā un nostiprinot īpašumtiesības zemesgrāmatā. Veikts publiskais iepirkums dabas koncertzāles projektēšanai un būvniecībai - 1. kārtas līgums EUR 205 000 apmērā noslēgts ar SIA „Ekers", projektētājs - arhitekts Uģis Šēnbergs. Ir izstrādāta koncepcija par Dziesmu svētku 150. gadskārtas nozīmīgu pasākumu nodrošināšanu, par pasākumu režisoru piesaistīts XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku galvenais režisors Uģis Brikmanis.
Kocēnu novada Dikļu pirmo Dziedāšanas svētku estrādes atjaunošanas pamatā ir apkārtējās ainaviskās vides sakopšana un daudzfunkcionālas estrādes - dabas koncertzāles - izbūve dažāda mēroga kultūras norišu nodrošināšanai ilgtermiņā. Dabas koncertzāle tiek veidota atšķirīga no līdz šim pierastām šāda veida estrādēm lauku teritorijās - ar saudzīgu ekoloģisku būvniecību, izmantojot dabiskus, atjaunojamus elementus un materiālus (ūdens, zeme, koks, dzīvžogi). Vietas unikālās akustiskās īpašības tiks veidotas ar ūdens spoguli, koka konstrukcijām, esošiem parka stādījumiem, terasēm un nogāzēm. Gan skatuve, gan amfiteātris ietvers daudzfunkcionalitātes ideju - skatuvei paredzētas divas maināmas iespējas, kuras izmantojamas gan apjomīgo Dziesmu svētku pasākumu nodrošināšanai un ap 3000 dziedātāju un skatītāju uzņemšanai, gan jau ierasto ikdienas kultūras pasākumu rīkošanai - transformējamas tribīnes lieluzvedumiem, horizontāla grīda ar portālu un ekrānu brīvdabas uzvedumiem, koncertiem, dažādiem svētkiem, zaļumballēm. Īpaši lielu pasākumu gadījumos dabas koncertzālē varēs uzņemt līdz pat 5000 dalībnieku un skatītāju. Projektā rasts racionāls līdzsvars starp labu redzamību, dabisko akustiku, estrādes konstrukciju fizisko apjomu, arhitektonisko risinājumu, apkārtējo ainavas mērogu parka kultūrvēsturiskajā kontekstā.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs ir paudis atbalstu Kocēnu novadam, piekritis sadarboties un kopā rīkot nozīmīgo Dziedāšanas svētku 150. gadskārtas pasākumu 2014. gada 7. jūnijā, nodrošinot māksliniecisko pusi un pasākuma vērienīgumu Latvijas mērogā. Uzsākto sadarbību iecerēts turpināt ilgtermiņā, lai Dikļus veidotu kā reģionālo koru kustības centru Latvijā ar plašu Latvijas mēroga un starptautisku koru pasākumu, olimpiāžu un konkursu rīkošanu.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs Kocēnu novadam ir uzticējis XXV Vispārējie latviešu dziesmu un XV deju svētku galvenā mākslinieka Ivara Mailīša vides objektu "Sidraba birzs vainags", kas svētku laikā bija centrālais objekts Rīgas centrā, bet šogad pavasarī tiks uzstādīts Dziesmu svētku promenādē Dikļos.
Šogad apritēs 150. gadskārta kopš pirmajām dziesmu dienām Dikļos - Dziesmu svētku tradīcijas aizsākumiem, kad 1864. gadā Dikļu mācītājmuižas parkā (tagad Neikenkalnā) draudzes mācītājs un rakstnieks Juris Neikens noorganizēja pirmos kopā dziedāšanas svētkus, tādējādi liekot pamatus latviešu tradīcijai. Šis vēsturiskais brīdis tālajā senatnē bija sākums, lai Dziesmu svētku kustība Latvijā izveidotos un nostiprinātos kā unikāla nacionālās kultūras vērtība.
