„Rīgas laika festivāla“ devīze ir “Rīga kā vieta, kur domā”, un tas pulcina cilvēkus, kuros ir tieksme domāt. Lai stimulētu un atbalstītu šo dīvaino noslieci, katru festivāla dienu, līdz 9. novembra vakaram, Mākslas muzejā “Rīgas Birža” darba laikā, ikvienam būs iespēja padomāt kopā ar pazīstamiem cilvēkiem, kas domās par sev svarīgām lietām.
Domātava ir īpaši festivālam radīta telpa, kurā būs iespēja domāt sēžot, zvilnot, pastaigājoties, izdarot piezīmes uz papīra vai kā citādi. Telpas sienas ir vienpusīgi caurspīdīgas – lai netraucētu domātājam domāt, bet apmeklētājiem – novērot domāšanas procesu. Katrs no domātājiem Domātavā pavadīs apmēram stundu. Savukārt „Rīgas laika festivāla“ un Mākslas muzeja “Rīgas Birža” apmeklētājiem būs iespēja rindas kārtībā apsēsties uz Domātavai līdzās novietota krēsla un padomāt pašiem savas domas.
„Ja gribam, lai teikums „Rīga kā vieta, kur domā“ nebūtu tukšs sauklis, kaut kas ir jādara lietas labā,“ saka festivāla organizatori, „un mēs negribam, lai tas ir tukšs sauklis.“ Taču, kā zināms no Veņičkas Jerofejeva, “Visam šajā pasaulē jānotiek lēni un nepareizi, lai cilvēks nekļūtu lepns”. Tāpēc Domātavā pamīšus ar citiem domātājiem reizēm domās viens no “Rīgas laika festivāla” galvenajiem pērtiķiem. Festivāla organizētāji ir pārliecināti, ka tas nekādā mērā nemazinās apmeklētāju iespējas domāt pašiem, un, nav izslēgts, pat palielinās šīs iespējas. „Šo iespēju nevajag novērtēt par zemu,“ apgalvo organizatori, „mums ir visai patvaļīgs priekšstats par pērtiķu spēju vai nespēju domāt.“
Norises Domātavā visu festivāla laiku tiks translētas tiešajā ēterā festivāla mājas lapā www.rl20.lv.
5.novembrī Mākslas muzeja “Rīgas Birža” ātrijā svinīgi atklāta Domātava – vieta, kur domāt. Līdz „Rīgas laika festivāla“ 9. novembra vakaram, festivāla viesi, dalībnieki un īpaši uzaicināti cilvēki tur muzeja darba laikā domās par sev svarīgām lietām. Ikvienam muzeja apmeklētājam būs iespēja padomāt kopā ar Uldi Tīronu, Danielu Pavļutu, Anniju Koenu Solalu, Aleksandru Rapoportu, Markosu Novaku un citiem.
