Marija Babalova ("Vecernaja Moskva") vērtē: „Andrejs Žagars kopā ar dramaturgu Miku Čeži radījuši iespaidīgu operas Parīzes un Drēzdenes redakciju apvienojumu, tādējādi Tanheizera un Venēras mīlas ainas skan franciski, simbolizējot dzīves hedonisko, miesisko pusi, bet Tanheizera un Elizabetes pievilkšanās spēka garīgā vēsture tiek atainota vāciski. [..] Izrāde izveidota ļoti eleganti un gaumīgi, jūtot, kur mūzikai ierādīt galveno vietu, tāpēc te neredz tukšu režisora paštīksmināšanos un banalitātes. Askētisku, bet precīzu scenogrāfiju radījis Andris Freibergs, greznus kostīmus melnbaltā krāsu paletē ar provokatīvu rozā pilienu veidojusi Kristīne Pasternaka, bet Ineta Sipunova – videoprojekcijas, kas rada skatuves bezrobežu plašuma iespaidu.”
Irina Muravjova ("Russkaja Gazeta") atzīmē, ka „Žagars prezentējis kanonisko Vāgneru ar tā galveno kolīziju, ar [..] nebeidzamo cīņu cilvēka sirdī starp miesisko un garīgo, kaislību kārdinājumu un izpirkšanu caur uzticīgu mīlu.” Recenzente Andreja Žagara interpretācijā saskata Tanheizeru kā „paša Vāgnera psihotipu”.
„Varētu teikt, ka Žagars izveidojis izrādi par sevi,” tā atzīst Sergejs Korobkovs ("Kultura"), piebilstot, ka iestudējuma koncepcijā „viegli nolasās slēptie simboli”. [..] Pirmizrāde Maskavā pārspēja gaidīto un apstiprināja teātra vadošo pozīciju galvaspilsētas operas trupu vidū.”
„Tas ir patīkami un negaidīti, ka režisors atturas no subjektīva sižeta traktējuma [..], bet seko varoņu raksturu dispozīcijai,” – tā ir viena no Pjotra Pospelova ("vedomosti.ru", atziņām, noskatoties jauniestudējumu.
Jaroslavs Timofejevs ("izvestija.ru", vērtē: „Žagara darbs koncentrējies stilīgā un nesteidzīgā koncepcijā. Žagara ideja ir lieliskā savā dabiskumā.”
Par iestudējumu viedoklis ir Jūlijai Bederovai ("Kommersant"), kura raksta: „Izrāde, ko veidojuši eiropieši, ievērojot Eiropas pieredzi, ir atturīga, asprātīga un saprotama.”
"Operanews.ru" kritiķis Jevgeņijs Codokovs raksta: „Latviešu režisors, kurš pazīstams ar saviem provokatīvajiem skatuviskajiem eksperimentiem, šeit pratis savas ambīcijas nomierināt un izmantot to reto iespēju, ko interpretiem sniedz tieši šis Vāgnera opuss – piedāvāt publikai operu, nevis, kā tas šodien pieņemts, ko citu, kas ietērpts operas apvalkā. Cienījama izvēle!” Viņš rezumē, ka iestudējuma būtība ir „nevis acīmredzamā, lai neteiktu banālā vāgnerisko deklarāciju atklāšana, bet mākslinieciskā pilnība, kas parādās uz skatuves redzamajā un mūzikā dzirdamajā līdz ar personisko attieksmi un visu iestudējuma veidotāju un izpildītāju meistarību.”
Jāatgādina, ka kopā ar režisoru Andreju Žagaru jauniestudējumu veidojusi starptautiska radošā komanda: scenogrāfs Andris Freibergs, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, horeogrāfs Radu Poklitaru, videomāksliniece Ineta Sipunova un gaismu mākslinieks Kevins Vin-Džonss. Pie diriģenta pults - Freiburgas teātra muzikālais vadītājs un galvenais diriģents Fabriss Bolons. Pirmo reizi iestudējot Riharda Vāgnera operu V.Ņemiroviča - Dančenko muzikālajā teātrī, teātra vadība bija izvēlējusies tieši "Tanheizeru" - komponista darbu, kas Krievijas opernamos nav ticis izrādīts vairākas desmitgades. Savukārt 2014.gada 11.janvārī operas "Tanheizers" jauniestudējuma pirmizrāde Andreja Žagara režijā notiks arī Prāgas Valsts operā.
27.septembrī Maskavas K.Staņislavska un V.Ņemiroviča - Dančenko muzikālajā teātrī notika Riharda Vāgnera operas "Tanheizers" pirmizrāde, kuras režisors ir Andrejs Žagars. Pirmajās recenzijās jauniestudējums vērtēts ļoti pozitīvi.
