Balva Leģendārs mūžs mākslā tika piešķirta izcilajam latviešu dramatiskajam soprānam Žermēni Heinei-Vāgnerei. Leģendārās dziedātājas mūžs iezīmē veselu laikmetu Latvijas Nacionālās operas vēsturē, kļūstot par talantu, meistarības un iedvesmas avotu nākamajām skatuves mākslinieku paaudzēm. Žermēna Heine-Vāgnere ir bijusi opernama soliste no 1950. gada līdz 1975. gadam, spoži interpretējot 39 dažādas lomas un radot neaizmirstamus tēlus Riharda Vāgnera, Džuzepes Verdi, Pētera Čaikovska, Riharda Štrausa, Džakomo Pučīni, Sergeja Prokofjeva, Jāņa Mediņa, Alfrēda Kalniņa, Ādolfa Skultes un daudzu citu komponistu operās. Viņas stila izjūta ir sajūsminājusi publiku gan vokāli simfoniskajās lielformās, gan kamermūzikas miniatūrās. Savus darbus dziedātājai veltījuši daudzi ievērojami latviešu komponisti, kurus iedvesmoja mākslinieces darbs nacionālās kultūras attīstībā.
Balvu par mūža ieguldījumu LNO mākslinieciskajā jomā saņēma Vladimirs Okuņs. Viņš jau no 1970. gadu sākuma bijis vadošo baritona lomu interprets uz LNO skatuves. Mākslinieks šeit uzstājies vismaz 40 sezonas, iegūstot skatītāju apbrīnu gan par vokālo meistarību, gan par izcilo lomu traktējumu. Kā titulvaronis Volfganga Amadeja Mocarta "Donā Žuanā", Renāto Džuzepes Verdi "Masku ballē", Toreadors Žorža Bizē "Karmenā", titulvaronis Pētera Čaikovska "Jevgeņijā Oņeginā" un Roberts "Jolantā", Krauss Džordža Gēršvina Porgijā un Besā Vladimirs Okuņs ir pierādījis savu spēju būt harizmātisks un pārliecinošs dažādu laikmetu stilos. Viena no mākslinieka daiļrades virsotnēm ir Jago tēla īsti šekspīriskā interpretācija Džuzepes Verdi operā "Otello". Savu milzīgo pieredzi un radošo spēku Vladimirs Okuņs ilgstoši veltījis jauno dziedātāju skološanai, uzmanību pievēršot ne tikai viņu vokālajai attīstībai, bet arī operas režijas specifikas dziļākai izpratnei.
Balva par ilggadīgu un augstvērtīgu darbu LNO tehniski administratīvajā jomā tika pasniegta Elgai Saknei. Viņa savu darbu operas teātrī uzsākusi jau 1966. gadā, laika gaitā sniedzot nozīmīgu ieguldījumu gan kā galvenā režisora palīdze literārajos jautājumos, gan arī kā administratore. No 1977. gada līdz 1996. gadam pildījusi teātra galvenās administratores funkcijas, bet no 1996. gada līdz 2000. gadam bijusi LNO kases un abonementu daļas priekšniece. Jau 13 gadus Elga Skane ļoti sekmīgi vada biļešu realizācijas daļu. Viņas pārziņā ir procesa norises pārraudzīšana un tiešais darbs ar publiku – sākot no brīža, kad tiek rezervēta un iegādāta biļete, līdz pat vietas ieņemšanai LNO izrādēs un koncertos.
Labākās operas solistes balvu saņēma Liene Kinča, kurai pagājušā sezona ir bijusi spožu māksliniecisko sasniegumu posms. LNO soliste ar lieliem panākumiem debitējusi titullomā Džakomo Pučīni operā "Toska", tāpat izpelnījusies skatītāju ovācijas Riharda Vāgnera "Nībelunga gredzena" tetraloģijā, debitējot gan kā Zīglinde "Valkīrā" un Gutrune "Dievu mijkrēslī", gan atveidojot citas lomas šajā tetraloģijas iestudējumā.
Par labāko operas solistu aizvadītajā sezonā atzīts Egīls Siliņš. Pagājušajā sezonā mākslinieks sajūsmināja Latvijas un starptautisko publiku Rīgas Operas festivālā Riharda Vāgnera "Nībelunga gredzenā" kā autora iecerei konģeniāls Votāns un Ceļinieks. Labākā operas solista titulu Egils Siliņš saņem par šo lomu interpretāciju, kā arī par spožu sniegumu LNO viesizrādēs Omānā 2013. gada maijā, atveidojot titulvaroņa lomu Riharda Vāgnera operā "Klīstošais holandietis".
Labākās baleta solistes balva tika pasniegta Sabīnei Guravskai, kura "Latvijas Gāzes" Gada balvu saņem par nenoliedzami spožo debiju Odīlijas lomā Pētera Čaikovska baletā "Gulbju ezers", kā arī par veiksmīgi atveidotajām lomām Hansa van Mānena baletā "5 tango" un Maurisio Vainrota baletā "Mesija".
Balvu Spilgtākā debija saņēma Ieva Rācene. Uzsākot ceturto darba sezonu Latvijas Nacionālā baleta trupā, jaunās solistes repertuārā ir lomas baletos "Mesija", "Bajadēra", "Apburtā princese" un "Dons Kihots". Latvijas baleta publikai viņa kļuvusi pazīstama un iemīļota kā Dezdemona Allas Sigalovas baletā "Otello". Spilgtā parādīšanās šajā lomā, kuras interpretācijai nepieciešams gan mūsdienu dejas tehnisko līdzekļu brīvs pārvaldījums, gan arī spēcīgas aktieriskās dotības, šogad pamatoti novērtēta ar "Latvijas Gāzes" Gada balvu.
Par aizvadītās sezonas labāko orķestra mākslinieci atzīta altiste Silvija Krauze. Īpaši emocionāli ir viņas spēlētie alta solo Ādolfa Adāna baletā "Žizele" un Leo Delība baletā "Kopēlija". Ar savu profesionāli prasīgo un cilvēciski atvērto iedabu Silvija Krauze ir guvusi gan diriģentu, gan arī visu LNO orķestra kolēģu simpātijas un profesionālo atzinību.
Balvu par īpašiem mākslinieciskiem sasniegumiem 2012./2013. gada sezonā saņēma starptautiski pazīstamā jaunā latviešu operdziedātāja Marina Rebeka. Viņa "Latvijas Gāzes" Gada balvu pirmo reizi saņēma jau 2009. gadā, šoreiz balvu par īpašiem mākslinieciskiem sasniegumiem guvusi par spilgto solokoncertu Latvijas Nacionālajā operā 2012. gada 28. septembrī diriģenta Modesta Pitrena vadībā.
Par sezonas spilgtāko notikumu pasludināts Riharda Vāgnera tetraloģijas "Nībelunga gredzens" iestudējums. "Nībelunga gredzena" cikls ir izcils LNO komandas, solistu, orķestra, kora un tehnisko darbinieku kopdarbs, kas izpelnījies augstu publikas un starptautiskās kritikas novērtējumu.
Trešdien, 18. septembrī, Latvijas Nacionālajā operā (LNO) norisinājās tradicionālā A/S "Latvijas Gāze" Gada balvas Operai pasniegšanas ceremonija un laureātu koncerts.
