Iestudējumu 2012. gadā veidojis režisors Andrejs Žagars, scenogrāfs Andris Freibergs, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, gaismu mākslinieks Kevins Vins-Džonss, un jau sākotnēji tas izpelnījies ne tikai Latvijas skatītāju simpātijas, bet guvis arī starptautisku atzinību: ne velti opera iekļauta starptautiskajā projektā "Labākā Eiropas opera 2012", kas vēsta par labākajiem operu iestudējumiem 2011. un 2012. gadā gan plašāk, gan mazāk pazīstamos Eiropas opernamos.
„Jau noskatoties pirmās izrādes, pārņēma nemaldīga vēlme: arī es gribu dziedāt Lučiju! Vēlos šo pērli savā lomu lādītē! Ja Lučiju var nodziedāt, iespējams arī viss pārējais,” atklāj Inga Šļubovska. Viņas liriskajam soprānam Lučijas loma ir jauna un vērtīga pieredze: „Nekad neesmu ilgojusies dziedāt Tosku vai Aīdu, kas ir īsti dramatiskas lomas. Tomēr pēdējā gada laikā, pateicoties manām brīnišķīgajām skolotājām Anitai Garančai un Margarētai Honigai, balss tehnika attīstījusies tiktāl, lai sagatavotu fiziski grūto lomu.”
Patiesi: Lučijas loma nozīmē ne tikai lielu emocionālu spriedzi, bet arī krietnu slodzi balsij, tāpēc šīs varones partija jādzied specifiski, gudri dozējot spēkus: „Nedrīkst „izšaut” visu pulveri uzreiz,” atklāj dziedātāja un neslēpj gandarījumu, ka Lučijas loma ir izcila iespēja parādīt sevi no gluži cita rakursa. „Jūtu, ka Lučija ir gan manī, gan manā balsī.”Gatavojoties debijai, dziedātāja noklausījusies un noskatījusies neskaitāmu izrāžu ierakstus. „Lučijas ir tik dažādas – Mariella, Devia, Anna Ņetrebko, Džoana Sazerlenda, Marina Rebeka, Olga Pudova... Katra ir atšķirīga, tomēr kopēt nevēlos nevienu: gribu būt es pati – Inga Šļubovska!”
Dziedātāja atzīst: loma nākot īstajā laikā un vietā. „Vēl pirms dažiem gadiem nevarētu to piesātināt ar tādām emocijām, kādas šobrīd manī mājo. Ir uzkrāta pamatīga emocionāla bagāža, tāpēc jaunajā lomā būs, ko teikt. Protams, satraukums ir! Tikko uzlaikoju Lučijas kostīmus, arī sarkano, asiņaino tērpu, un uzreiz iejutos Lučijas tēlā – TĀDAS emocijas…”
Lučijas loma nav vienīgais jaunums, kas Ingu Šļubovsku gaida jaunajā sezonā. Amizantajā „Figaro kāzu” iestudējumā, ko veidos argentīniešu režisors Marčello Lombardero, dziedātāja turpinās lirisko varoņu līniju, iestudējot ņiprās un prātīgās Suzannas lomu. Tai sekos Sofija „Rožu kavalierī”, par kuru dziedātāja saka: „Brīnišķīga loma! Skaistāka vairs nevar būt! Es mīlu Riharda Štrausa mūziku!”
Inga Šļubovska piedalīsies arī koncertos „Operetes karuselis”, bet par Princeses lomu S. Prokofjeva operas „Mīla uz trim apelsīniem” jauniestudējumā saka: „Beidzot arī man būs kāda loma krievu valodā!” Nevainojamās latviešu valodas dēļ neviens pat nevar iedomāties, ka dziedātājas vectēvs bijis ukrainis un vecmāmiņa ir krievu tautības sieviete”.
Lai gan vasara daudziem māksliniekiem noder kā atelpas brīdis, Inga Šļubovska ar „Mīlas dzērienu” viesojusies ne tikai Ventspilī, bet iestudējusi to arī Klaipēdas muzikālajā teātrī, radot gluži jaunu stāstu par Adīnu, dažādu mūziķu sastāvos koncertējusi daudzās Latvijas pilsētās, piedalījusies Dziesmu svētkos vokāli simfoniskās mūzas koncertā un Dziesmu svētku atklāšanas dievkalpojumā Rīgas domā. Nu pienācis laiks jaunajai sezonai. „Ticu, ka viss būs labi!”
Nākamsvētdien, 8. septembrī, G. Doniceti operas „Lucia di Lammermoor” iestudējuma titullomā debitēs Inga Šļubovska – Latvijas Nacionālās operas soliste, kuru līdz šim režisori lutinājuši ar maigajām un asprātīgajām varonēm. Nu Cerlīnai, Adīnai, Rozīnai, Papagenai, Mizetei un citām liriskā soprāna lomām pievienosies dramatiskā Lučija. Ingas Šļubovskas partneris Edgardo šajā izrādē būs turku tenors Murats Karahans, bet pie diriģenta pults – Valdis Butāns.
