Šobrīd Kultūras kanonā iekļautas trīs Latgales tradīcijas – Latgales podniecība, Maija dziedājumi pie krusta un mirušo ofīcijs Latgalē un Augšzemē, kā arī Latgalē dzimušā komponista Jāņa Ivanova sestā jeb „Latgales simfonija’’. Kultūras ministre ir pārliecināta, ka Latgales kultūrā ir daudz vairāk personību un notikumu, kas būtu iekļaujami kanonā.
2013.gadā Latgales kultūras programmas īstenošanai kopumā atvēlēti 46 000 latu, kas ir līdz šim lielākā summa, kāda reģionam tikusi atvēlēta jebkad agrāk. Līdz šim lielākā summa - 168 800 latu – atvēlēta arī VKKF reģionālo projektu mērķprogrammai kopumā, kas ļaus īstenot vairāk radošo projektu arī Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē.
Latgales kultūras programmai šogad iesniegti pavisam 97 projekti, bet konkursa rezultāti būs zināmi 10.maijā.
Kultūras ministrijai strādājot pie Kultūras kanona paplašināšanas un iedzīvināšanas, plānots veidot atvasinātas kanona versijas gan teritoriālā un reģionālā griezumā (piemēram, Kurzemes, Latgales kanons, Rīgas vai Jelgavas kanons u.tml.), gan attiecīgām mērķgrupām un aktuālām vajadzībām (piemēram, cittautiešu kultūras ietekmes izcelšanai un novērtēšanai).
Pēc Latgales Kultūras programmas ekspertu komisijas sēdes, kurā kultūras ministre piedalās kā VKKF padomes pārstāve, ministre piedalīsies Marka Rotko mākslas centra atklāšanas pasākumos.
Atklājot Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) Latgales kultūras programmas projektu konkursa sēdi Daugavpilī, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende aicināja veidot Latgales kultūras kanonu, kas nākotnē varētu kalpot par pamatu ne vien projektu izvērtēšanai, bet arī kā izziņas materiāls, iepazīstot Latgales kultūrvēsturiskās vērtības.
