Hugo, Uga, Uģis

Moljēra un Lorensa Olivjē prēmijas ieguvēja Ute Lempere uzstāsies LNO

Otrdien, 18. decembrī, 19.00 Latvijas Nacionālajā operā uz izcilās kabarē zvaigznes, Moljēra un Lorensa Olivjē prēmijas ieguvējas Utes Lemperes (Vācija/ASV) koncertu "Pēdējais tango Berlīnē" aicina Hermaņa Brauna fonds. Programmā skanēs Kurta Veila, Astora Pjacollas, Frīdriha Hollendera, Žaka Brela un citu autoru tango.

Utes Lemperes balsi salīdzina ar tīģera rūkšanu un eņģeļu kori, bet viņu pašu dēvē par vienu no universālākajām mūsdienu māksliniecēm. Viņa jau ir atstājusi savas pēdas mūzikas vēsturē gan kā Kurta Veila skaņdarbu un franču šansonu interprete, gan kā Marlēnas Dītrihas un Edītes Piafas repertuāra dziesmu izpildītāja, gan kā kino un mūziklu aktrise. Utes Lemperes skatuves atrodas Brodvejā, Parīzē un Londonas Vestendā. Viņas programma "Pēdējais tango Berlīnē" – tas ir nebijis ceļojums tango un mīlas vēsturē.

Ute Lempere ir dzimusi Minsteres baņķiera un operdziedātājas ģimenē. Kopš bērnības viņa mācījusies klavierspēli, arī – dziedāšanu un deju, un ātri sapratusi, ka skatuve ir viņas aicinājums. Viņa studējusi Zalcburgā un Berlīnē, absolvējusi Dejas skolu Ķelnē un Makša Reinharda Drāmas skolu Vīnē, strādājusi Štutgartes Pilsētas teātrī.

1983. gadā viņa debitēja Endrū Loida Vēbera mūzikla "Kaķi" uzvedumā Vīnē. Pēc trim gadiem Ute Lempere uzstājās Džona Kandera mūziklā "Kabarē" Vācijā un Francijā, un šī izrāde viņai atnesa Moljēra prēmiju (nominācijā "Labākā mūzikla aktrise"). Tad viņa pievērsās solo dziedāšanai un Ņujorkā prezentēja programmu, veltītu Kurta Veila dzīvei un daiļradei. Šis šovs viņai pavēra ceļus uz prestižākajām pasaules skatuvēm, pat uz operteātra La Scala, Sidnejas operas un Kenedija centra skatuvēm. Viņa no jauna atklāja šo mūziku publikai. Un kabarē mūzikas atskaņošanā līdz šai dienai neviens nespēj līdzināties Lemperei.

1997.gadā par Velmas lomu Roba Maršala mūziklā "Čikāga", kas tika iestudēts Londonas teātrī "Adelphi", viņa saņēma Lorensa Olivjē prēmiju (nominācijā "Labākā mūzikla aktrise"). 1998. gadā mūzikls tika rādīts Brodvejā, bet nākamajā gadā – Lasvegasā, kur Lempere uzstājās kopā ar leģendāro Čitu Rivēru.
Lemperes diskogrāfija ir ļoti plaša. Viņa ir ieskaņojusi 39 albumus (Decca, Universal Classics) – Kurta Veila dziesmas, kā arī dziesmas no Marlēnas Dītrihas un Edītes Piafas repertuāra, Maikla Naimena skaņdarbu albumu, vairākus albumus franču valodā, krievu tautas dziesmas un dziesmas jidiša valodā, savas komponētās dziesmas ar pašas rakstītu dzeju un, protams, mūziklus. Viņas diski tiek pārdoti miljoniem eksemplāru lielos metienos.

Ute Lempere filmējas (viņas kinofilmu vidū ir Pjēra Granjē-Defēra "Austriete" un slavenā Pītera Grīneveja "Prospero" grāmatas, Ivana Dihovičnija "Caurbira", kurā viņas partneri bija Sergejs Makoveckis un Aleksandrs Fekļistovs, un Roberta Oltmena "Prêt-à-Porter"), viņa dejo (sadarbojusies ar Morisu Bežāru un Pinu Baušu), viņa aizraujas ar glezniecību (Lemperes neoklasisko gleznu izstādes notikušas Parīzē un Hamburgā), žurnālistiku (viņas raksti publicēti tādos prestižos izdevumos kā  "Liberation", "Die Welt" un "The Guardian") un ir uzrakstījusi grāmatu par sevi.

Ute Lempere uzstājas arī ar Londonas, Bostonas, Holivudas, Sanfrancisko, Berlīnes un Parīzes simfoniskajiem orķestriem. Viņa ir iekarojusi Eiropas un Amerikas publiku, tomēr kāds kritiķis ir sacījis, ka Vācijai Ute ir par talantīgu. Šā vai tā, bet vāciete Lempere šobrīd dzīvo Ņujorkā, kur viņa iepazinusi gan īstu atzinību, gan ģimenes laimi – viņai ir četri bērni: Maksis, Stella, Juliāns un Jonass.

Biļetes pieejamas "Biļešu servisa" kasēs, www.bilesuserviss.lv.

Jaunākie raksti