Pēc 50 gadu pārtraukuma Rīgā atkal apskatāmi pingvīni

Šie amizantie Antarktīdas piekrastes salu "pamatiedzīvotāji" ir ieradušies no Edinburgas zoodārza, un Rīga par piemērotāko karantinēšanas vietu tika izvēlēts tāpēc, ka Latvija ir viena no nedaudzajām valstīm Eiropā, kur pēdējā desmitgadē nav konstatēti saslimšanas gadījumi ar putnu gripu. Lai izpildītu karantīnas nosacījumus, viena no zoodārza telpām tika rūpīgi dezinficēta un pārbūvēta atbilstoši pingvīnu īslaicīgas turēšanas prasībām, nodrošinot attiecīgi zemu temperatūru.

Pasaulē sastopami 17 sugu pingvīni, un Džentū pingvīni ir trešie lielākie. Augumā tie sasniedz 75-90 cm, bet svars ir aptuveni 5,5 kg. Savvaļā Džentū pingvīni izplatīti Antarktīdas reģiona salās. Lielākās šīs sugas kolonijas ir Folklendu, Dienviddžordžijas un Kergelēnu salās. Barību – lielākoties garnelēm līdzīgos vēžveidīgos (krilu) un zivis tie meklē piekrastes ūdeņos, dienā ienirstot pat līdz 450 reizēm. Ligzdo klinšainos apvidos, no ledus brīvās piekrastes vietās. Ligzdošanas vietas nereti atrodas vairāku kilometru attālumā no barošanās vietām.

Džentū pingvīnu skaits Antarktīdas pussalā pēdējo gadu laikā ir pieaudzis, taču dažās salās apkārtējās vides piesārņojuma dēļ to skaits turpina ievērojami samazināties. Tie ir aizsargāti ar Antarktīdas līgumu (Antarctic Treaty) kopš 1959. gada, bet 2007. gadā iekļauti Pasaules Sarkanajā grāmatā.

Iepriekšējos gadu desmitos īsu laiku Rīgas zooloģiskajā dārzā bija apskatāmi dažādu sugu pingvīni. Tā 1936. gadā RZD saņēma norvēģu konsula un polārpētnieka L. Kristensena dāvanu – pāri zeltcekula pingvīnu, kuri nepārcieta silto Latvijas vasaru. 1962. gadā RZD apmēram mēnesi rīdzinieki varēja apskatīt vairāk kā 30 pingvīnu grupu. Džentū, Magelāna un zeltmatu pingvīni te uzturējās pirms filmēšanās V. Durova filmā "Neparastā pilsēta" (M. Gorkija studija). Savukārt 1985. gadā jūrnieki Rīgas zoodārzam atdeva vienu pingvīnu, kurš drīz pēc tam tika pārsūtīts uz Lietuvas Jūras muzeju Klaipēdā un kļuva par prāvas pingvīnu saimes "ciltstēvu".