Iepazīstoties ar šo koncertprogrammu, muzikologs Orests Silabriedis izteicies sekojoši: "Šī programma, kurā tiksies Liepājas Simfoniskā orķestra "dzintara skaņa" un plaša muzikālā vēriena īpašnieks maestro Gintars Rinkevičs, patiks simfoniskas glezniecības piekritējiem." Lieliskā Lietuvas Valsts simfoniskā orķestra galvenā diriģenta vadībā LSO atskaņos Mikaloja Konstantina Čurļoņa poēmu "Mežā". Tās idejiskie aizmetņi radušies netālu no gleznotājkomponista gandrīz dzimtajiem Druskininkiem – tur augot Lietuvas staltākās priedes, kuru pakājē mītošie meža brīnumi esot spēcīgi iedvesmojuši aplam talantīgo jaunekli. Čurļoņa gleznotāja izpausmes bija daudz spilgtākas, nekā viņa gaitas mūzikas sacerēšanā, un tas var likties mazliet paradoksāli, ņemot vērā, ka profesionālo izglītību Čurļonis vispirms guva tieši kā komponists. Tomēr simfoniskā poēma "Mežā" ir pievilcīga ar sevišķo gaišo kolorītu un stalto mieru, kas ļauj klausītājam iejusties mazliet noslēpumainā meža gājēja ādā.
Uz Krievijas plašumiem mūs vedīs Sergeja Rahmaņinova Pirmā simfonija, kuras pirmatskaņojums komponistam izrādījās teju liktenīgs. Darba pirmatskaņojums notika 1897.gadā Aleksandra Glazunova vadībā, un tā izrādījās pilnīga katastrofa. Pats Rahmaņinovs, kā var spriest pēc vēstulēm, bija zināmā neizpratnē – vai vainīgs simfonijas skolnieciskums vai tomēr vājā interpretācija? Šā vai tā – pēc Pirmās simfonijas pirmatskaņojuma Rahmaņinovs trīs gadus neko nerakstīja, un no milzu depresijas bedres viņu izvilka psihoterapeits Nikolajs Dāls, par komponista atdzimšanas skaņdarbu kļūstot Otrajam klavierkoncertam. Pirmās simfonijas partitūra skaitījās pazudusi, pats komponists nekādi nesekmēja tās atrašanos, un šī simfonija piedzīvoja renesansi tikai pēc Otrā pasaules kara. Klausoties ar mūsdienu ausi, būs interesanti katram pašam veidot savus secinājumus – vai šis darbs ir piemineklis radošai neveiksmei vai tomēr saistošs simfonisks piedzīvojums?
Pianists Vestards Šimkus festivāla "Liepājas vasara" atklāšanā rādīs savu virtuozitāti Edvarda Grīga Klavierkoncertā. Par šo žanra zelta klasiku, līdzi dungojamo hitu un pianista spožuma spoguli pats Vestards saka: "Tas ir viens no diviem klaviermūzikas repertuāra skaņdarbiem (otrs ir Ferenca Lista "Nāves deja"), kas bērnībā manī uzjundīja pirmo aizrautīgo sajūsmu par mūziku un klavierspēli. Varenās Norvēģijas dabas skatu iedvesmotas, šī skaņdarba krāšņās, mutuļojošās klavieru partijas faktūras un gleznainā tēlu pasaule, kas pilna ar mežu un fjordu noskaņām manī radīja līdz tam vēl neizjustas dvēseliskas vibrācijas, kas mani tolaik iedvesmoja pašam ik dienas pie klavierēm sākt improvizēt un sakomponēt savus pirmos nelielos skaņdarbus, kuros, cik atceros, es no Grīga ļoti labprāt "aizņēmos" vienu otru harmoniju vai faktūras efektu, sapņodams par to brīdi, kad būšu izaudzis pietiekami liels un iemācījies klavieres spēlēt pietiekami labi, lai varētu šo Grīga meistardarbu klausītāju priekšā ar visu savu sirdi un dvēseli nospēlēt. Pēdējo gadu laikā šo skaņdarbu ar panākumiem un lieliskām kritiķu atsauksmēm esmu atskaņojis vien ārpus Latvijas un nu man ir prieks, ka beidzot savu šī klavierkoncerta interpretāciju varēšu sniegt arī saviem mīļajiem klausītājiem tepat mājās, kopā ar lielisko Liepājas Simfonisko orķestri."
Šī koncertprogramma 28.jūlijā plkst. 20.00 tiks atskaņota arī Cēsu mākslas festivālā.
Jau vēstīts, ka klasiskās mūzikas festivāls "Liepājas vasara" ar 8 koncertiem norisināsies no 27. jūlija līdz pat 30. augustam.
Biļetes uz festivāla koncertiem var iegādāties visās "Biļešu paradīzes" kasēs. Piedāvāti tiek arī divu veidu abonementi.
