Pulksten 12 Rundāles pilī ieradušās ģimenes ar bērniem priecēs tērpi ar senatnīgiem akcentiem, zīmētas, līmētas, veidotas Princeses, eleganta mūzika un brīnumu pilni stāsti – "Latvijas Koncertu" producentes Karinas Bērziņas un domubiedru piedāvātajā uzvedumā "Princese uz zirņa".
Pulksten 16 Rundāles pils Zelta zālē muzicēs "Sinfonietta Rīga" baroka ansamblis, kura uzmanības lokā šoreiz mūzika, kas tapusi Hamburgā – 18. gadsimta vidū nozīmīgā mūzikas pilsētā. Programmā – mūzika, ko radījuši ilggadēji Hamburgas mūzikas dzīves vadītāji Georgs Fīlips Tēlemanis un Karls Fīlips Emanuels Bahs.
Ansambļa klavesīniste Ieva Saliete saka: "Šie abi komponisti, kaut arī daļēji radinieki (Tēlemanis bija Baha krusttēvs), tomēr ir ļoti dažādi. Tēlemaņa mūzika ir harmoniska, skaista, ausij tīkama. Turpretim Karls Fīlips Emanuels radīja revolūciju mūzikā – viņš uzdeva jautājumus, viņa mūzika ir trauksmaina, jūtīga, ar nemitīgām noskaņojumu maiņām. Būs interesanti dzirdēt abu šo personību mūziku vienā koncertprogrammā, tāpēc – uz tikšanos Rundālē!"
Pulksten 18 Baltajā zālē koncertā "Baroka šedevri" senās mūzikas erudītais pētnieks un interprets Māris Kupčs un viņa kolēģi izvēlējušies mūziku, kas pārstāv divas pasaules – viena saistās ar franču baroka zelta laiku un otra ar klasicisma sākumposmu. Šoreiz programmas uztakts būs Mišela Rišāra Delalāna čakona. Delalāns bija leģendārā valdnieka Luī XIV jeb Saules karaļa favorīts. Viņa uzmanības lokā ir galvenokārt karaļa ausij domātās sakrālās mūzikas radīšana, tomēr līdztekus tai top arī virkne divertismentu, toskait simfonijas karaļa vakariņām. Ar franču mūziku cieši saistīts ir Johans Sebastiāns Bahs – izcilais vācu meistars 18. gadsimta sākumā ar lielu interesi iepazina franču kolēģu veikumu, un tas labi dzirdams citstarp sešos "Brandenburgas koncertos", no kuriem programmā iekļauts visizsmalcinātākais un virtuozākais. Baha "Piektā Brandenburgas koncerta" atskaņojumā kopā ar Māra Kupča vadītajiem baroka orķestra "Collegium musicum Rīga" mūziķiem solistu ampluā piedalīsies spoža trijotne – baroka vijolniece Agnese Kanniņa-Liepiņa, flautiste Kristīne Stumbure un klavesīniste Liene Stradiņa, kas ir pasaulslavenā klavesīnista, ērģelnieka un diriģenta Tona Kopmana audzēkne.
Rundāle pilij tiklab piestāv arī mūzika, kuras autors ir Kurzemes hercogistes kapelas mūziķis un komponists Francis Ādams Feihtners. Klausīsimies Simfoniju Do mažorā, kas izdota Mītavā 1770. gadā un kurā labi saklausāma hercoga kaislība uz medībām – mežragiem šajā simfonijā ir ko darīt. Ar Feihtnera mūziku sasaucas Volfganga Amadeja Mocarta pusaudža gadu sacerējums – opera "Mitridats, Pontas karalis" (1770). Divas ārijas no šīs operas dziedās publikas iemīļotais kontrtenors Sergejs Jēgers.
Baroka orķestris Collegium musicum Rīga jau vairāk nekā divdesmit gadu mērķtiecīgi dara visu, lai pēc iespējas dziļāk ietiktu baroka mūzikas vēsturiskā atskaņojuma noslēpumos – orķestra mūziķi spēlē baroka laika instrumentu kopijas, tādējādi sniedzot mums iespēju klausīties šo mūziku tā, kā tā skanējusi radīšanas brīdī.
Zviedrijas temperamentīgais senās mūzikas ansamblis Villancico atgriežas Latvijā ar jaunu programmu "Ekvadoras baroka mūzika". Programmā, kas skanēs pulksten 20 Rundāles pils Baltajā zālē, iekļauta mūzika, kas dzimusi 17. gadsimtā un līdz šim netika skārusi eiropiešu ausis – runa ir par manuskriptu, ko "Villancico" vadītājs Peters Pontviks atrada 2006. gadā un kurā bija trīssimt gadu putekļos dusējusi sakrālā vokālā daudzbalsīgā mūzika. Krājumā atrasto skaņdarbu teksta autores bijušas klostera mūķenes, savukārt mūzikas autori – vietējie baznīcas mūziķi, no kuriem liela daļa palikuši anonīmi. Jaunajā koncertprogrammā ir arī kādus gadsimtus vēlāk tapusi mūzika – vienkārši un apburoši viljansiko, kas komponēti Ziemassvētku mistērijām un atspoguļo Ekvadoras iedzīvotāju asiņu daudzveidīgumu.
Ansamblis "Villancico" dibināts 1995. gadā, lai atskaņotu Upsalas renesanses mūzikas kolekcijā atrodamos skaņdarbus. Kopš tā laika ansambļa repertuārs paplašināts ar citām 16. gadsimta mūzikas kolekcijām, kam vēsturiskais konteksts atrodams ziemeļu zemēs. Patlaban ansamblis atskaņo galvenokārt Latīņamerikas baroka mūziku un ir vienīgais Skandināvijas ansamblis, kas ar to nodarbojas. "Villancico" koncertējis Eiropā un Dienvidamerikā, sniedzot vairāk nekā 250 koncertu 26 valstīs. Ansamblis uzstājies vairākos lielos festivālos un veicis virkni radio un TV ieskaņojumu. Ierakstījis Sešus CD. 2001. gadā saņēmis Ivana Lukačiča balvu Horvātijā. 2003. gadā ansambļa tvarts “Hyhyhy – Jaunā džungļu grāmata” tika izvirzīts Zviedrijas ierakstu balvai Grammis.
Pulksten 22 Senās mūzikas festivāla noslēguma koncerts Rundāles pils dārzā piedāvās klausītājiem baroka laikmeta zelta melodiju izlasi, ka tapusi šī kultūras perioda teicama pārzinātāja Andra Veismaņa vadībā. Te būs viss skaistākais un populārākais, ko mums dāvājis izšķērdīgi greznais, dāsni ornamentētais, uz izsmalcinātu dejas stihiju balstītais baroks: populārās ievadfanfaras no franču meistara Šarapantjē "Te Deum", mundrais Sābas ķēniņienes uznāciens, Vivaldi "Gloria" dzīvinošās taktis, Baha nemirstīgā ārija un virtuozā flautas badinērija, kā arī vēl daudz kas pievilcīgs un ausij tīkams. Eiropas operskatuvju zvaigzne Inga Kalna žilbinās Hendeļa mūzikā. Sergeja Jēgera balsī klausīsimies brīnumskaisto Kserksa āriju un Eiridiki pazaudējušā Orfeja dziedājumu. Pauls Putniņš dāvās savu skatu uz franču baroka pasauli, bet visu vainagos Hendeļa "evergrīns" Alleluia no oratorijas "Mesija" un majestātiskā, uzmundrinošā "Uguņošanas mūzika".
"Latvijas Koncertu" organizētais 18. Starptautiskais senās mūzikas festivāls noslēgsies 14. jūlijā Rundāles pilī, piedāvājot gan krāšņu koncertuzvedumu mazajiem klausītājiem; gan 18. gadsimta svētku mūziku, kas tapusi Hamburgā; gan franču baroka zelta laika mūziku; gan trīssimt gadu putekļos dusējušu sakrāli daudzbalsīgo mūziku. Festivāla noslēguma akordā baroka laikmeta zelta melodiju izlase diriģenta Andra Veismaņa vadībā.
