Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 10a celta laikā no 1903. līdz 1905. gadam Rīgas pilsētas mākslas muzeja un Rīgas Mākslas veicināšanas biedrības vajadzībām. Tās projekta autors un pirmais muzeja direktors bija vācbaltiešu arhitekts un mākslas vēsturnieks Vilhelms Neimanis (1849-1919).
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka – bez kapitālā remonta bija kalpojusi jau 105 gadus, tāpēc 2010. gadā Rīgas dome pieņēma lēmumu par ēkas rekonstrukciju un paplašināšanu ar mērķi – radīt mūsdienīgu muzeja infrastruktūru mākslas darbu eksponēšanai, saglabāšanai, kā arī izveidot optimālu vidi sabiedrības izglītošanai un saturīgai brīvā laika pavadīšanai muzeja telpās.
2010. gada 25. maijā Rīgas domes Īpašuma departaments izsludināja starptautisko metu konkursu "Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 10a rekonstrukcijas un piebūves projekta izstrāde". Žūrijas komisija 2010. gada 30. septembrī par labāko vienbalsīgi atzina Lietuvas arhitektu biroja "Processoffice" radīto metu ar devīzi VV 903. 2011. gada 24. janvārī tika parakstīts līgums par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunbūves būvprojekta izstrādi. Projektam ne vien jāmodernizē tuvu avārijas stāvoklim esošā ēka, bet arī jāatrisina telpu trūkuma jautājums.
Šobrīd ēkas būvprojekta izstrāde ir pabeigta. Projekts ir saskaņots, un Rīgas pilsētas būvvalde to ir akceptējusi ar sarkano zīmogu. Lai pirms būvdarbu uzsākšanas iepazīstinātu sabiedrību ar ēkas rekonstrukcijas projektu, arhitektu biroji "Processoffice" un "Andrius Skiezgelas Architecture" un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs rīko "Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas Rīgā, K. Valdemāra ielā 10a, restaurācijas, rekonstrukcijas un jaunbūves projekta" izstādi.
Ņemot vērā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas unikālo arhitektūru, tās reprezentatīvo statusu un nozīmību Latvijas kultūras mantojuma kontekstā, muzeja rekonstrukcijas stratēģiju veido trīs aspekti: mantojuma, estētiskais un funkcionālais. Projekts paredz saglabāt esošās ēkas kapacitāti un autentiskās detaļas; veidot skaidri izteiktus mūsdienīgus apjomus ar minimālistiskiem dizaina risinājumiem papildus telpās, kas nepieciešamas ēkas renovācijai un muzeja funkciju nodrošināšanai; veikt esošās ēkas funkcionālās stratēģijas izmaiņas, kas ļaus paaugstināt esošās ēkas izmantošanas efektivitāti un piebūves ergonomisku integrēšanu.
Sekojot minētajiem aspektiem, piedāvāts funkcionāli un estētiski līdzsvarots Latvijas Nacionālā mākslas muzeja restaurācijas, rekonstrukcijas un jaunbūves projekts, saglabājot ēku kā vēsturisku pilsētbūvniecības pieminekli, piešķirot tam mūsdienīgu funkcionalitāti.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja restaurācijas, rekonstrukcijas un jaunbūves projekta budžets ir 22,3 miljoni latu.
