Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs savā uzrunā aicināja klātesošos atcerēties vairāk nekā 2000 gadus senos notikumus un, tos pārdomājot, nevis sentimentāli birdināt asaras, bet gan kļūt pašiem par šo notikumu līdzdalībniekiem, un, tos izdzīvojot, Krusta ceļa noslēgumā saņemt garīgu stiprinājumu.
Z.Stankevičs uzsvēra, ka ticīgie šajā dienā apcer ne tikai Jēzus ciešanas un nāvi pie krusta, ierauga ne tikai ļaunuma realitāti apkārtējā pasaulē un sevī pašā, bet gan vēl jo vairāki aicināti ieraudzīt Dieva bezgalīgo mīlestību pret katru cilvēku. Viņš aicināja atvērt savas "sirdis, prātus, domas un esamību" šim noslēpumam.
Ekumeniskais Krusta ceļš Vecrīgā notiek jau sesto gadu. Šā gada gājiena maršrutā bija septiņas apstāšanās vietas, tostarp arī Bastejkalnā, pie Latvijas Nacionālās operas, pie Okupācijas muzeja, Doma laukumā. Krusta ceļā tika pārdomāti Jēzus Kristus pēdējie dzīves mirkļi no apcietināšanas brīža līdz Kristus miesas guldīšanai kapā, un Jēzus Kristus ciešanu notikumus atveidoja profesionāli aktieri, kā arī dažādu konfesiju draudžu jaunieši.
Krusta ceļš ir viens no populārākajiem tautas dievbijības izpausmes veidiem Romas katoļu baznīcā, un mūsdienās tas iegūst ievērību arī citās konfesijās. Parasti 14 krusta ceļa apstāšanās jeb staciju attēli ir izvietoti katrā katoļu dievnamā, taču tie var būt arī brīvdabas krusta ceļi, piemēram, Aglonas Bazilikas sakrālajā laukumā. Ticīgie Lielā gavēņa laikā publiski vai individuāli dodas šajā ciešanu atceres ceļā, lai pārdomātu Kristus ciešanas. Krusta ceļš veidojies, balstoties gan uz Svētajiem Rakstiem, gan uz pieņemtajām tradīcijām.
Šodien, Lielajā piektdienā, ekumēniskajā Krusta ceļā pa Vecrīgu devās vairāki simti ticīgo, lai atcerētos un apcerētu Jēzus Kristus ciešanu un nāves notikumus, kā arī pārdomātu ciešanu un krusta nozīmi, kas ir cilvēka pestīšanas zīme viņa dzīvē.
