Klātesot politiķiem un diplomātiem, kultūras nozares un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, pirmo reizi plašākai publikai tika demonstrēts koncertzāles makets, kā arī bija iespēja tikties ar ēkas autoru, austriešu arhitektu Folkeru Ginki (Volker Giencke).
Liepājas Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks atzina, ka šogad, kad projekts pietuvojies būvniecības procesam, idejai par koncertzāli ir sava veida jubileja – aprit 10 gadi kopš projekts ir liepājnieku iecerēs un sapņos.
"Nepieciešamība pēc jaunas, mūsdienīgas, Kurzemes reģionālajam mērogam atbilstošas koncertzāles ir neapšaubāma. Atbalstu Liepājai kā modernas koncertzāles mājvietai izteikuši visi kultūras ministri, kas šajos 10 gados ir valdījuši pār kultūras dzīvi Latvijā," norādīja U. Sesks.
Liepājas mērs pauda gandarījumu par sadarbību ar izcilo Austrijas arhitektu, profesoru Folkeru Ginki, kura radītā ideja par ēku 2004. gadā starptautiskā konkursā tika atzīta par labāko un piemērotāko Liepājas koncertzālei.
U. Sesks arī uzsvēra: "Mēs esam pateicīgi Lielā Dzintara patronesei Vairai Vīķei-Freibergai, kura visus šos gadus projekta ideju ir cītīgi atbalstījusi, mūs uzmundrinājusi un arī piedalījusies valdību un valsts vīru pārliecināšanā. Šajos 10 gados tiešām esam gan dedzināti, gan slavēti, gan pelti, gan mūsos sētas šaubas un arī cerības. Bet šodien mēs ticam, ka jau šajā vasarā varēsim likt pamatakmeni koncertzālei "Lielais dzintars"."
Koncertzāles patronese Vaira Vīķe-Freiberga: "Liepājas koncertzāle beidzot būs pienācīgas mājas visai tai mūzikas dzīvei, ar kuru Liepāja jau sen ir pazīstama, ko liepājnieki jau paaudžu paaudzēs ir atbalstījuši, ko mēs redzam izpaužamies Liepājas Simfoniskā orķestra un dažādu citu apdāvinātu Liepājas mūziķu un citu mākslinieku sniegumos. Lai beidzot mūzikas mākslai Liepājā būtu tādas mājas, kādas mākslinieki ir pelnījuši! Un lai Liepājai būtu kaut kas jauns, kas to padara par kultūras centru un atpazīstamu tālu pasaulē."
V.Vīķe-Freiberga izteica cerību, ka Liepājas koncertzāles uzbūvēšana pavērs iespēju Latvijā attīstīties modernai arhitektūrai.
"Man šķiet, ka daudz esam panākuši šajos pēdējos 20 neatkarības gados, bet ar infrastruktūru un sevišķi arhitektūras lieldarbiem līdz šim neesam izcēlušies. Ja salīdzina ar citām tautām, tad patiesi – cik grūti, kā pa celmiem mums katrreiz iet, kad ir kāda iecere kaut ko celt un būvēt. Latvieši māk dziedāt, dejot, gleznot un labi spēlēt mūziku, bet kaut ko uzcelt nākas tiešām ļoti, ļoti grūti. Es ceru, ka beidzot mēs šādai "aizturei" varētu tikt pāri un redzēt šādas adekvātas koncertzāles "uzdīgstam" ne tikai Liepājā, bet arī citur, kur tās ir vajadzīgas."
Liepājas koncertzāle, daudzfunkcionālais kultūras centrs "Lielais Dzintars" pēc uzbūvēšanas kļūs par pastāvīgu mājvietu gan Liepājas Simfoniskajam orķestrim, kura māksliniekiem koncertzāles ēkā būs pastāvīgas darba un mēģinājumu telpas, gan Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolai, kuras audzēkņiem būs iespēja attīstīt savus talantus, pastāvīgi klātesot orķestrim.
Jau ziņots, ka 31. janvārī koncertzāles "Lielais Dzintars" tehniskais projekts tika apstiprināts Liepājas pilsētas būvvaldē un Domes speciālisti sagatavo dokumentāciju, lai drīzumā izsludinātu iepirkumu par tiesībām veikt ēkas būvdarbus.
Liepājas pilsētas Dome otrdien, 7. februārī, Rīgā, Lielajā Ģildē organizēja jaunbūvējamās Liepājas koncertzāles "Lielais Dzintars" prezentāciju, lai informētu par projekta virzību un attīstību, kas pašlaik strauji tuvojas būvniecības etapam, informē Liepājas domē.