Sebastians, Konrāds

Atklās kultūras festivālu ROJA`L

28. jūlijā, Rojā sāksies pirmais kino, mākslas un kultūras festivāls "Rojal". Atklāšana Rojas kultūras centrā paredzēta plkst. 19.00, to vadīs Nacionalā teātra aktieris Ainārs Ančevskis, piedaloties režisoriem Ivaram Seleckim un Aivaram Freimanim.

Uz vairākiem brīvdabā izvietotiem ekrāniem tiks demonstrētas kinoforuma "Arsenāls" un Gētes institūta sarūpētas filmas, kā arī jauno režisoru skates darbi. Atklāšanas pasākumā bez maksastiks demonstrētas filmas "Kā noķert Zelta zivtiņu" (rež.A.Freimanis), "Papiņš" (rež.A.Cilinska), "Norīt krupi" (rež.J.Krāsons).

Pirmais Rojas kultūras festivāls piedāvās trīs dienu filmu un mākslas pasākumu programmu Rojas, Ziemeļkurzemes un visas Latvijas iedzīvotājiem un to viesiem brīvā dabā, Rojas pilsētvidē, Rojas ostas teritorijā.

Starpnozaru kultūras festivāli ir pasaulē plaši pazīstams radošu ideju apmaiņas pasākumu komplekss, kas sevī ietver vairāku mākslu popularizēšanas iespējas vienlaicīgi. Aicinot māksliniekus piedalīties festivālā, tiek noteikta arī viņu darbu specifika, t.i., darbiem jāatbilst festivāla noteiktajām vadlīnijām, interesēm, kā arī jāsniedz ieguldījums vietējās auditorijas kultūrizglītībā un jāveicina regulāra starptautiska kultūras un mākslas pieredzes apmaiņa.

Kino programmā – "Arsenāls" un Gētes institūta sarūpētas filmas

Festivāla filmu programma tiek veidota ciešā sadarbībā ar Rīgas Starptautisko kinofestivālu "Arsenāls". Festivālā tiks izrādītas latviešu dokumentālās, spēles un animācijas filmas, kā arī SKF "Arsenāls" un Gētes institūta piedāvātās ārvalstu filmas.

Šogad īpaša uzmanība tiks pievērsta filmām, kas uzņemtas Rojā. Par festivāla goda viesi ir aicināts kinooperators un režisors Ivars Seleckis, kurš savos darbos pievērsies arī Kurzemes zvejniekciematu dzīvei un Rojas kapteiņiem. Lai arī ir pagājis daudz gadu no filmu uzņemšanas, ieplānota režisora un skatītāju tikšanās ar to varoņiem.

Īpaši domājot par gados jaunākajiem kino skatītājiem, tiks organizēti bērnu rīti, kur tiks demonstrētas latviešu animācijas filmas. Ar bērniem tiksies "Animācijas Brigādes" mākslinieks, scenārists, komponists un producents Māris Putniņš, stāstot, kā top viņa filmas. Talsinieka Rūdolfa Minga (Miķelsona) vadībā notiks darbnīca, kurā viņš iepazīstinās ar savu filmu radīšanas procesu.

Mākslas notikumi ierastās un ne tik ierastās vietās

Lai pilsētvidē radītu īpašu festivāla gaisotni un pasākumam piesaistītu plašāku auditoriju, tiks rīkoti bezmaksas brīvdabas nakts seansi jūrmalā, mākslas notikumi ierastās un ne tik ierastās vietās, prezentācijas, koncerti, diskusijas, hepeningi, performances, tādas kā Igaunijas Mākslas akadēmijas profesora Urmasa Puhkana māla animāciju darbu prezentācija un darbnīca, īpašu skaņas mākslas darbu Rojas industriālajā (pamestajā) daļā radīs Mārtiņš Strautnieks, Igaunijas (grupa Asurkeramik) un Lietuvas keramiķu darbnīca, mākslinieku grupas "MASARKRAP" akcija, u.c.

Festivāla laikā Rojas pilsētvidē un Jūras zvejniecības muzejā tiks atklāta mākslinieka Māra Grosbaha izstāde, kurā būs izmantota plaša mediju amplitūda – skulptūras, objekti, skaņu instalācijas, video, fotogrāfijas un zīmējumi. Izstādes idejiskais saturs ir vienojošs: tie ir daudzslāņaini stāsti par cilvēkiem un viņu sapņiem, par dažādām lietām un parādībām, kas iedvesmo un palīdz dzīvot. Izstādes darbi raisa pārdomas par mūsu sabiedrību: masu kultūras invāziju un informācijas pārblīvētību, kam pretnostatīta indivīda vientulība, ilūzijas, domas un sapņi. Autors aicina skatītāju apstāties un distancēties no ikdienas nemitīgās steigas, padomāt par cilvēciskās esības jēgu, paraugoties uz reālām un nereālām parādībām no cita redzes leņķa. Tiks izstādīta viņa darbu retrospekcija un arī jauni darbi, kas visi tādā vai citādā ziņā ir saistīti ar Roju.

Tiks izveidota darbu apskates maršruts kurā tiktu iekļauti Mākslas laboratorijas ROJARAKU laikā raditie, un ne tikai, mākslas darbi. ROJARAKU bija īpašs projekts Latvijā, kas spēja pulcēt vienkopus vizuālajā mākslā spēcīgus jaunos māksliniekus, kuri šobrīd pasaulē gūst vērā ņemamus panākumus.

Jaunākie raksti