Dzejas slamu priekšnesumi no ierastajiem dzejas priekšlasījumiem atšķiras ar to, ka vērtēts tiek ne tikai dzejolis, bet arī tā izpildījums, līdz ar to dzejnieki tiek izaicināti dramatizēt savas dzejas izpildījumu. Tas ir izaicinājums pārvērst dzeju īstenā piedzīvojumā acīm un ausīm. Decembrī notika pirmais dzejas slams VEF Mākslas centrā, kura uzvarētājs bija Aleksejs Gerasimovs.
Slams ir pavisam jauna parādība Latvijas kultūras dzīvē. Savukārt, ASV un Rietumeiropas pilsētās slams izvērties par ļoti populāru kustību, kas demokratizē dzeju, pievērš to tuvāk klausītājiem un aktualizē dzeju mūsdienās. Izejot ārpus tradicionālās iespieddarbu formas, dzejoļi pie klausītāja nonāk aktuāli un svaigi. Jo dzejas slams paredz, ka dzejas darbi rodas un attīstās, esot cilvēkos, sabiedrībā, auditorijas priekšā, sadarbojoties ar citiem māksliniekiem. Dzejnieks ar auditoriju ir tiešā dialogā, tie viens otru papildina un ietekmē. Tādējādi dzejas pasākumi tieši veicina sabiedrības radošumu.
Pasaulē dzejas slamiem jau ir sava vēsture, tradīcijas, savi varoņi un leģendas. Tādēļ, uzskatot šo interesanto parādību par vērtīgu un kultūras dzīvē jaunus stimulus dodošu, plānots slama vakarus VEF Mākslas centrā rīkot regulāri.
"Dzejas slama dalībnieki – dzejnieki aicināti sagatavot katrs trīs dzejoļu performances, jo vērtēšana notiks trīs raundos, kuru uzvarētājs saņems naudas balvu 50 LVL apmērā. Piedalīties drīkst jebkurš, neatkarīgi no pieredzes, atpazīstamības vai citiem faktoriem, arī iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Vienīgi tā kā dalībnieku skaits ir 12 dzejnieki, tādēļ lūdzam dzejniekus uz pasākumu ierasties laicīgi. Dzejolim jābūt paša izpildītāja radītam, to drīkst izpildīt, gan lasot no lapas, gan runājot no galvas. Dzejoļa izpildījums nedrīkst būt ilgāks par 3 minūtēm. Papildus punkti tiek piešķirti par mūzikas, video vai performances elementu iekļaušanu izpildījumā," ziņo pasākuma pārstāve Dace Smiltniece.