Rita, Vita, Olita

Kā apēst Jūgendstilu

Latvija ir pazīstama ne tikai ar kordziesmām, dzintaru un kredītparādiem. Arī ar art nouveau pērli – Rīgu, kur nu beidzot durvis vēris pirmais jūgendstila restorāns ar nesamākslotu nosaukumu "Ambiente".

Godīgi jāsaka – stāvot tur, kur agrāk bija restorāns "Raibais Balodis" – pašā Konventa sētas vidū, Vecrīgas sirdī, un klausoties "Ambiente" īpašnieka Jirgena Rēlingera laipnajā uzrunā vācu valodā, neviļus nācās domāt par Latvijas laika griežiem: zviedru, vācu un krievu laiki ir joprojām, tikai nu – visi trīs kopā. Vien, ja skandināvu bankas un lielveikalu diktāts, un krievu-latviešu valodu rīvēšanās raisa zināmas galvassāpes, tad vismaz vāciskā integrācija ir nesalīdzināmi garšīgāka, turklāt burtiskā nozīmē: vasarā – vācu alus krodziņš "Pauls" un Konventa sētas terase, tagad – jūgendstila restorāns, kuram taču būtu jāpiesaista gan arhitektūras, gan kulinārijas smalkā stila cienītāji.

Sāksim ar to, ja jūgendstils nav nekāds minimālisms. Tātad arī ēdieniem jāatspoguļo Klimta cienīga tvīksme un krāsainība. Var teikt – jūgendstila kulinārijas pamatprincips ir šķietami nesavienojamu lietu savienošana, un noteikti – ātra un "nesāpīga" pagatavošana (tas gan neattiecas uz sastāvdaļu iegādi – tās, lielākoties, ir "jāmedī" vissmalkāko delikatešu veikalos).

"Ambiente" atklāšanā galdā tika celti četri ēdieni, ko pavadīja Jirgena Rēlingera īpaši izraudzīti, izcili un precīzi piemeklēti vīni, taču tie šoreiz nav stāsta galvenie varoņi, ja neskaita diezgan iespaidīgu performanci – korķa izvilkšanu no 25 (uz acumēru) litru austriešu "Chablis" pudeles ar visparastāko korķviļķi, ne gabaliņu nenodrupinot.

Tātad – vakara menu sastādīja  pildīta līdakas rulete ar smalkiem lapu salātiem, ķirbju krēmzupa ar grauzdētām mandelēm, lēni cepta brieža mugura ar kartupeļu-seleriju biezeni un upeņu mērci un desertā  lauku rupjmaizes-dzērveņu parfē ar kanēļa putām. Pamatēdiens – brieža gaļa – varēja tikt pasniegta arī kā deserts – tik ļoti tā kusa uz mēles. Līdaciņas ruletīte uzkodām un ķirbju krēmzupa nepārsteidza ar kādām īpašām garšas niansēm, bet, kā izrādās, tā jau arī bija domāts – ēdienkarte sastādīta, vadoties pēc pamatīgu pētījumu rezultātiem: esot izšķistītas tālaika pavārgrāmatas un smalko aprindu hronikas, aptaujāti zinoši cilvēki, noskaidrots, kā latviešu produkti sadzīvojuši un pat sadraudzējušies ar citzemju delikatesēm un garšvielām – lūk, tā tapis jaunā restorāna piedāvājums, kura uzdevums nav vis pārsteigt vai šokēt, bet restaurēt gabaliņu interesantas pagātnes.

Maksa par šo laicīgo teleportāciju ir vidēja: no ķiploku sviestā ceptiem vīngliemežiem (Ls 4,90) un vēžu zupai (Ls 4,90) līdz osetra ikriem ar kartupeļu pankūkām (Ls 45). Tur pa vidu –  alus mīklā panēta cepta siļķe ar kartupeļiem (Ls 3,90),  cūkas fileja ar plūmju pildījumu, pelēkiem zirņiem un glazētiem āboliem (Ls 6,50) , vērša fileja ar konjaku krējuma mērcē (Ls 12,90), grūbu putra ar baravikām un svaigo sieru (Ls 4,90) un citi gardumi muižkungu gaumē.

Pārcelties uz "mazo Parīzi" palīdzēja arī nostaļģiska performance – vairāki jaunie aktieri izspēlēja Čaka poēzijas mīlas ainiņas līdz pat "jaunās sievas" greizsirdības lēkmei un draudiem ar revolveri: paldies Dievam, ne viesiem, ne "vīram", nedz arī milzonīgajai "Chablis" pudelei trāpīts netika.

Jaunākie raksti