Latvijas Fotogrāfijas muzeja speciāliste Ilga Lēmane paskaidro, ka fotogrāfu Eduardu Gaiķi aizrāva piktoriālisma – mākslas fotogrāfijas virziena, kas attīstījās 19. un 20. gadsimta mijā – pamatideja: fotogrāfijas mākslas izteiksmes līdzekļu bagātība, izpludinot robežas starp fotogrāfiju un glezniecību.
„Veidojot pamācoša rakstura publikācijas 20. gadsimta 30. gadu presei par fotogrāfiju uzņemšanu, Eduards Gaiķis fotografēšanu dēvē par „gaismas glezniecību” un nereti veido paskaidrojošus salīdzinājumus starp šīm mākslas nozarēm, uzverot fotogrāfijas matemātisko precizitāti,” norāda I. Lēmane. Izstādē „Eduards Gaiķis. Retrospekcija” aplūkojami būs foto mākslinieka veidoti akti, klusās dabas, ainavas, arhitektūras fotogrāfijas, kuras veidotas 20. gadsimta 20. un 30. gados.
Eduards Gaiķis dzimis Zemgalē, Jaunvirslaukas muižas kalēja ģimenē. 1896. gadā kopā ar vecākiem pārcēlies uz Rīgu, kur apguvis dzelzgriezēja amatu. Ar fotogrāfiju sācis nodarboties 25 gadu vecumā (1906. gadā) patstāvīgā ceļā. Vēlāk zināšanas papildinājis Latviešu Fotogrāfiskās biedrības rīkotajos kursos. 1913. gadā kādā izstādē Krievijā saņēmis savu pirmo godalgu – sudraba medaļu. Pirmā pasaules kara laikā Eduards Gaiķis nonācis Petrogradā, kur 1918. gadā un 1919. gadā apmeklējis jaundibināto Augstāko Fotogrāfijas un fototehnikas institūtu. Atgriežoties Latvijā, strādājis par grāmatvedi dažādās Latvijas pilsētās. Darbojies arī kā foto līdzstrādnieks vairākos izdevumos, kā, piemēram, „Nedēļa”, „Objektīvs”, „Atpūta”. Žurnāla „Objektīvs” rakstā, kurā Eduards Gaiķis tiek sveikts 50 gadu jubilejā (1931. gadā), tiek uzsvērti viņa starptautiskie panākumi izstādēs un foto salonos Budapeštā, Berlīnē, Vašingtonā, Parīzē, Barselonā, Edinburgā un citviet. Gandrīz katras izstādītās fotogrāfijas pasportu otrajā pusē aplūkojami ārzemju zīmogi, kas liecina par aktīvu līdzdalību un panākumiem.
