Autors norāda, ka savā daiļradē iedala „cilvēku periodu” un „ne-cilvēku posmu”, kura laikā tapusi „Tēma 011”, kas sevī ietver satīrisku sociālistiskās vides raksturojumu. Tā ir dokumentālo kadru fiksēšana, kurās cilvēks ir pilsētvides elements. Sociālisma laikam raksturīgie simboli, ideoloģiski uzraksti, gājieni un rituāli, ikdienas dzīve - viss šķiet it kā nejauši fiksēts, taču patiesībā ir fotogrāfam raksturīgās pacietības apliecinājums un „īstā brīža” nogaidīšanas rezultāts. Kā reiz par Gvido Kajonu savu novērojumu izteica žurnāliste Ērika Šmeļkova: „Viņa līdz idiotiskumam perfektā foto tehnika rada sajūtu, ka konkrētā vieta ir it kā izņemta ārpus laika un dzīvo savu dzīvi, apejot cilvēku.”
Gvido Kajons (1955) tāpat kā viņa biedri no fotogrāfu grupas „A”, kuras līdzdibinātājs viņš ir, nekad nav studējis fotogrāfiju akadēmiskā ceļā. Sākotnēji fotogrāfija viņu aizrāva kā hobijs. Fotografēt Gvido Kajons sācis ar vectēva atrastu, 20. gadsimta 30. gados ražotu fotoaparātu, mācoties jau 5. klasē. Fotogrāfs absolvējis Rīgas Politehniskā institūta radiotehnikas un sakaru fakultāti un ir profesionāls inženierzinātņu speciālists, 20. gadsimta 90. gados strādājis kā žurnāla „Liesma” fotogrāfs. Gvido Kajons jau kopš 1979. gada piedalās grupas fotogrāfiju izstādēs un veido savas personālizstādes gan Latvijā, gan ārvalstīs, tai skaitā, Valtera Filipa mākslas galerijā Kanādā, izstāžu zālē „Weserburg” Vācijā un „Van der Berlage" galerijā Amsterdamā. Pazīstamākās no autora fotogrāfiju sērijām ir „Ar Minoltu pa dzīvi” (1994), „Tēma 011” (daļa no sērijā iekļautajām fotogrāfijām pirmoreiz izstādīta 1988. gadā Arhitektu namā), „Nacionālā ģeogrāfija” (1998). Izstādes atklāšanā notiks arī grāmatas „Tēma 011” atvēršana.
No 3. oktobra līdz 3. novembrim Latvijas Fotogrāfijas muzeja telpās apskatāma Gvido Kajona izstāde „Tēma 011”. Melnbaltās fotogrāfijas tapušas Padomju Latvijas laikā, un arī izstādes nosaukums veidots kā asprātīga atsauce uz šim laika posmam raksturīgo iezīmi nosaukumos izmantot skaitļus.
