Madaras Gulbis izstāde „Kad jūra satiekas ar debesīm”

Gleznotāja Madara Gulbis ir aktīva, radoša māksliniece, regulāri rīko personālizstādes Latvijā un piedalās grupu izstādēs ārzemēs (Vācija, Polija, Portugāle, Ēģipte), kā arī mākslas rezidencēs un glezniecības plenēros Latvijā un ārpus tās (M.Rotko mākslas rezidence Daugavpils 2012.)

Šī gada pavasarī piedalījās Ievas Rupenheites organizētajā Ventspils glezniecības plenērā „Agrīnais reālisms”. Gada nogalē – novembrī ar saviem darbiem pārstāvēs Latviju starptautiskā izstādē Varšavā - "The Ambassadors of Art" („Mākslas vēstnieki”), kuru organizē Varšavas Mākslinieku un Dizaineru savienība (The Association of Polish Artists and Designers in Warsaw) sadarbībā ar ārvalstu vēstniecībām.

Oktobra beigās Madara Gulbis savas gleznas vedīs uz Štutgarti, uz Sirlinas mākslas centru (Syrlin Kunstverein). Tur, sakarā ar Latvijas valsts 95.gadadienu, A.Sūnas mākslas galerija organizē latviešu mākslas izstādi „ no Latvijas”.

Gleznotāja Madara Gulbis ir izteikta krāsas filozofe, darbos viņa turpina sev tuvo tēmu glezniecībā – apkārtējās vides, dabas attēlošanu abstraktās glezniecības manierē, sasaistot ainavisko elementu ar kādu īpašu emocionālu stāvokļi vai sajūtu. Gleznās atļaujot būt tikai pašam būtiskākajam, tam, ko var saprast, sajust bez vārdiem. Tam, ko citādi nevar pateikt.

Izstādes „Kad Jūra satiekas ar Debesīm” gleznās viņa pārliecinoši nodemonstrē krāsas emocionālo spēku, tās virsuzdevumu glezniecībā - ar to var izteikt un panākt tik daudz. Gleznotāja lieto savu izteiksmes semiotiku, kas rada gleznās daudzlīmeņu vēstījumu – krāsa, forma iedarbojas uz skatītāju sajūtām zemapziņas līmenī. Gleznojot Madara virtuozi rotaļājas ar krāsu un laukumu kompozīciju, tādējādi parādot savu profesionālo varēšanu.

Madara Gulbis stāsta: „Šajos darbos esmu, vairāk kā jebkad, ielikusi savu kluso prieku par visa man apkārt esošā vienreizību un cēlumu. Apkārt – dabā ir viss, kas māksliniekam vajadzīgs. Vasaru pavadīju jūrai tuvu. Biju tur dažādos viņas un manos brīžos. Saulei nākot un saulei ejot. Vējam trakojot un miglas mākoņiem veļoties. Ar visu savu būtību izjutusi nakts un tumsas, un jūras kopā būšanu. Un skatījusies „trakajos” saulrietos, kad krāsas un skati šķiet neiespējami skaisti. Nu un tas viss tagad ir manās gleznās. Nāciet un skatieties!”