Jūgendstila laikmets negāja secen arī Liepājai. Pilsētā tika būvēti koka un mūra nami ar brīnumainiem jūgendstila gleznojumiem to kāpņu telpā. Savukārt liepājnieki ikdienā sāka lietot jūgendstilā veidotus sadzīves priekšmetus.
1869. gadā tika uzsākta Liepājas-Romnu dzelzceļa līnijas izbūve, kas ilga līdz pat 1879. gadam. Pateicoties šai līnijai, Liepāja tika savienota ar Poltavas guberņu, un tā attīstījās par konkurētspējīgu ostas pilsētu, uzplauka vairākas rūpnīcas un fabrikas. 1899. gadā Liepājā pirmajā no Baltijas pilsētām izbūvēja elektriskā tramvaja līniju, auga tūrisma un atpūtas iespējas.
Rūpniecība un tranzīttirdzniecība bija Liepājas 20. gadsimta sākuma ekonomiskās dzīves balsti. 1910. gadā Liepājas 52 lielrūpniecības uzņēmumos tiek nodarbināti 7810 strādnieki. Tā kā Liepājai bija savam laikam moderna osta, attīstīta rūpniecība, tai bija vairāki pievedceļi, pilsēta ieņēma nozīmīgu lomu arī Krievijas impērijas armijas ģenerālštāba militāri stratēģiskajos aprēķinos.
Minētajā laika posmā Liepāja kļuva par lielāko Krievijas impērijas emigrācijas centru. Liepājas ostā piestāja kuģi, kas emigrēt gribētājus veda gan uz iespēju zemi ASV, gan Kanādu. 1907. gadā caur Liepāju no Krievijas impērijas emigrēja 56 500 cilvēku, bet 1913. gadā – 70 125 emigrantu.
Liepājas muzeja krājuma izstāde „Liepāja jūgendstila laikmetā” Rīgas jūgenstila muzejā skatāma no 17. septembra līdz 1. decembrim.
No 17. septembra Rīgas Jūgendstila muzejā būs aplūkojama Liepājas muzeja izstāde „Liepāja jūgendstila laikmetā”, kas atspoguļo 20. gadsimta sākotni, kurā Liepāja no nelielas, provinciālas pilsētas izauga par modernu un attīstītu rūpniecības un tirdzniecības centru ar starptautiskas nozīmes pilsētas vaibstiem.
