Latvijas Fotogrāfijas muzejā atklās divas jaunas izstādes

Valta Kleina izstādē "Mēs gribam – mēs vēlamies" izstādīti ir 20. gadsimta 90. gados Latvijas bērnu namos, internātos un nepilngadīgo kolonijās dzīvojošu bērnu un pusaudžu portreti, kuriem pievienoti pašu bērnu rakstīti vēstījumi pasaulei.

Ideja par fotoprojekta veidošanu autoram radusies 1992. gadā. Valts Kleins nolēma fotografēt bērnus, kuri lielo sabiedrisko pārmaiņu laikā tika aizmirsti un pamesti paši savam liktenim. Visā bijušās Padomju Savienības teritorijā katastrofāli pieauga bēgļu, klaiņotāju, piedzīvojumu meklētāju un vientuļu ceļotāju skaits, kuru vecums svārstījās no 7 līdz 18 gadiem. Mājas, ģimene, silts ēdiens, bezrūpīga bērnība – šiem bērniem tas bija svešs un neaizsniedzams sapnis, kas tika aizstāts visos iespējamos veidos, bieži vien nonākot konfliktā arī ar krimināllikumu. "Tas bija milzīgu pārmaiņu laiks," stāsta pats autors, "un šie bērni neko sev neprasīja, jo tiem vairs nebija kam lūgt savu tiesību aizstāvību pieaugušo pasaulē."

Fotogrāfs bērniem deva divus solījumus. Pirmais no tiem bija katram piešķirt portreta kopiju. Otrs – pārliecība, ka domas un idejas spēj materializēties, ar izstādes palīdzību viņus sadzirdēs un arī citi uzzinās par viņu likteni, ilgām un nomoda sapņiem. Tas bija abpusējas sadarbības un labas gribas žests, kurš nebija tikai ilūzija, bet gan iespēja uzrunāt pasauli. Darbi tika izstādīti Latvijā un Kanādā.

No 7. līdz 31. martam Latvijas Fotogrāfijas muzeja 3. stāvā būs aplūkojama  arī Ievas Balodes izstāde "Bez tēva". Kā norāda autore, "Bez tēva" ir divpadsmit dažāda izmēra diptihos ietverts stāsts par meitenēm, kas atšķirīgu apstākļu dēļ ir izaugušas bez tēva. Tās ir viņu spilgtākās atmiņas, kas ietērptas fotogrāfiskās vīzijās un meiteņu pašu rakstītos tekstos. Kā norāda fotogrāfe: "Tie ir stāsti ne tikai par tēviem, ne tikai par vientuļajām un ne tik vientuļajām meitām, bet arī par mātēm, par ģimenēm, par sievietēm, par vīriešiem un galu galā – par mīlestību un likteni." "Kur ir pazudis tēvs?" jautā Ieva Balode un paskaidro, ka šādu jautājumu, domājot par draugu un paziņu izjukušajām ģimenēm, nereti uzdod arī pati sev.

Lai gan sākotnēji šie foto stāsti aizsākti 2009.gada vasarā Latvijā, tie tika turpināti autores uzturēšanās laikā Somijā, tur sastopot meitenes ar līdzīgām problēmām. Projekts tika īstenots laikā no 2009. gada līdz 2011. gadam.

Izstādes atklāšana paredzēta ceturtdien, 7. martā, plkst. 17.00, Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Mārstaļu ielā 8, Vecrīgā.