Izstāde sniedz ieskatu mūsu valsts nacionālās valūtas sarežģītajā ceļā cauri laikiem – no Latvijas Republikas proklamēšanas, Latvijas rubļa un nacionālās valūtas – lata, līdz pat dažādo okupācijas varu naudaszīmēm un lata atjaunošanas procesam deviņdesmitajos gados.
Izstādē eksponēti Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma priekšmeti, tostarp banknotes, monētas, monētu konkursu mākslinieku izstrādātie modeļi un citi oriģināli un unikāli muzeja materiāli, kas ilustrē šos Latvijas vēsturē nozīmīgos notikumus.
1922.gada 3.augustā Ministru kabinets pieņēma Noteikumus par naudu – šis datums ir uzskatāms par Latvijas nacionālās valūtas – lata dzimšanas dienu. Latvijas Banka savu darbību sāka 1922.gada 1.novembrī un jau dienu vēlāk, 2.novembrī, laida apgrozībā desmit latu pagaidu banknotes. Naudaszīmes un uzdrukas meta autors ir Rihards Zariņš.
Latvijas naudas sistēma tolaik sastāvēja no Latvijas Bankas emitētām banknotēm, Finanšu ministrijas emitētas metāla naudas un Valsts kases zīmēm. Latvijas Bankas emitētās banknotes līdz 1931.gada 8.oktobrim bija brīvi apmaināmas pret zelta stieņiem, savukārt valsts kases zīmes bija nodrošinātas ar valsts mantu, turklāt vismaz ceturtā daļa šo zīmju bija nodrošinātas arī ar zeltu vai stabilu ārvalstu valūtu.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijas Republikas Augstākā Padome 1990.gada 31.jūlijā pieņēma lēmumu Par Latvijas Republikas naudas sistēmas izstrādāšanas programmu. Tika nodibināta Naudas reformas komiteja, kas ciešā sadarbībā ar Latvijas Banku izstrādāja atjaunotās Latvijas nacionālās valūtas – lata sistēmu. Tāpat kā 20.gadsimta 20.gados, gatavojoties lata emisijai, būtiska loma bija pagaidu naudai – Latvijas rublim.
Izstāde "Latvijas nacionālajai valūtai un Latvijas Bankai – 90" Saeimas nama bibliotēkā apskatāma līdz 2013.gada 1.maijam.
