Mākslas festivāla „Cēsis 2012” ietvaros Izstāžu namā izstāde „Rūdolfs Pinnis-110”

Cēsu mākslas festivāla vizuālās mākslas sadaļā šogad klasiķa vieta atvēlēta gleznotājam Rūdolfam Pinnim, kuram rudenī apritēs 110. gadskārta. Cēsu izstāžu nams ir tradicionālā vieta šīm latviešu mākslas klasiķu skatēm, kas notiek Cēsu mākslas festivāla ietvaros. Skatītājiem būs unikāla iespēja redzēt gleznotāju darbus no kolekcionāru Dinas un Jāņa Zuzānu un Irīnas un Māra Vītolu, kā arī Rūdolfa Piņņa ģimenes privātajiem krājumiem.

Latviešu glezniecības smagsvaru vidū Rūdolfs Pinnis izceļas ar neatlaidīgiem meklējumiem tīru un košu krāsu pielietojumā, kas caurvij visu viņa daiļradi. Šo apsēstību ar krāsu īpaši sekmēja tikšanās ar 20. gadsimta 20. gadu nogales Parīzi, kas kļuva par mākslinieka liktenīgo pilsētu. Tur viņš pavadīja desmit mūža gadus un veiksmīgi aizsāka profesionālo karjeru. Pilsētas radošā atmosfēra, kurā vēl tik dzīvi jūtama bija impresionistu un postimpresionistu leģendārā klātbūtne, ārkārtīgi spēcīgi savaldzināja Pinni un dziļi ietiecās viņa mākslas un dzīves izjūtā, uz visiem laikiem viņu padarot par ‘parīzieti latviešu glezniecībā’. Taču šis apzīmējums liecina ne vien par lielo mīlestību uz franču glezniecības skolu, bet arī par pasaules izjūtu un dzīves stilu, kurā valda nesteidzīga baudīšana, izgaršošana un kas ļauj ikdienišķajā saskatīt apbrīnojamo.

Ekspozīcijas tituldarbs "Bērzkalnos" ir liecība vienai no Rūdolfa Piņņa personības iezīmēm – tā ir atvērtība pasaulei, kuras rezultāts ir bezbailīgi eksperimenti klasiskajā glezniecībā, kā arī cieša draudzība ar dažādu paaudžu un tautību māksliniekiem un kultūras cilvēkiem.

Izstāde iezīmēs būtiskākās Rūdolfa Piņņa dzīves un mākslas gājuma pieturvietas. Pirmkārt, viņa kā klasiskā modernisma virziena turpinātāja attiecības ar abstrakciju un realitāti. Otrkārt, iemīļotākos motīvus, kas ir ūdeņi un Latvijas glezniecības vēsturē savā dažādībā un neatkārtojamībā nepārspētie meži. Treškārt, ilgstošā laulība ar mākslinieci Elvīru veidojusi ne tikai saticīgi nodzīvotu mūžu, bet arī iedvesmojusi "kopdarbiem" – tieši sievas darinātās maskas kļuvušas par modeļiem Piņņa šķietami alegoriskajām gleznām. Un visbeidzot, Rūdolfa Piņņa daiļrades sākuma un gala punkts – Parīze.