Izstāde veltīta dabas un cilvēka senvēsturei Latvijā. Tās tapšanu rosinājusi LU Latvijas vēstures institūta arheoloģes Ilgas Zagorskas publicētā monogrāfija, kurā izmantots arī Latvijas Dabas muzeja krājuma materiāls.
Pēc ledāja atkāpšanās Latvijā iestājās auksts arktiskais, vēlāk – subarktiskais klimats. Baltijas jūras vietā tolaik bijis Baltijas ledus ezers, kura krastu līnija ļoti atšķīrās no mums ierastiem Baltijas jūras krastiem. No ledus brīvajā teritorijā pamazām ieviesās dažādi augi un dzīvnieki, kā arī ienāca pirmie cilvēki – ziemeļbriežu mednieki.
Vieni no raksturīgākajiem vēlā leduslaikmeta un agrā pēcleduslaikmeta dzīvniekiem Latvijā bija ziemeļbrieži. Par to klātbūtni šajā teritorijā liecina fosilo atlieku atradumi – ragi un skeleta kauli – Mēmeles upes krastā, Valgundē, Nītaurē, Odzienā, Lubānā u.c. Ziemeļbrieži apdzīvoja Latvijas teritoriju pirms 12000–10000 gadiem un pārvietojās galvenokārt pa upju ielejām. Viens no interesantākiem atradumiem – rags ar galvaskausa daļu – izstādīts ekspozīcijā "Latviešu etnoģenēze" Latvijas Dabas muzejā. Šis rags atrasts 1906. gadā Olaines purvā 3 m dziļumā zem kūdras slāņa. Raga vecums apmēram 10780 gadi.
Lai sniegtu pilnīgāku priekšstatu par procesiem senajos laikmetos, izstādē apkopoti ne vien vēsturnieku, bet arī ģeologu un biologu pētījumu rezultāti. Izstādes materiāli var kalpot kā informācijas avots par Latvijas vissenāko periodu bioloģijas un vēstures skolotājiem, kā arī skolēniem un citiem interesentiem.
Izstāde apskatāma no 22. marta līdz 27. maijam (pirmdienās, otrdienās muzejs slēgts).
Latvijas Dabas muzejā no 22. marta līdz 27. maijam būs apskatāma izstāde "Ziemeļbrieži un to laikabiedri", informēja muzeja pārstāve Linda Rožkalne.
