“Tie nav gidi – mākslas profesionāļi, kādus esam pieraduši sastapt tradicionālās izstādēs. Latvijas Laikmetīgās mākslas centra mākslas vēstneši ir īpaši apmācīti cilvēki, kuri individuālā sarunā ar skatītāju palīdz mūsu ekspozīcijās pamanīt interesantas likumsakarības, faktus, dalās ar savām zināšanām un pieredzi, uzklausa apmeklētāju. Viņi rosina uz personīgām pārdomām un atklājumiem, kas tālāk var risināties izstādē, bet tikpat labi – arī vēlāk,” stāsta mākslas vēstnešu programmas vadītāja Marta Krivade. “Mēs zinām, ka bieži cilvēki mūsdienu mākslu neatklāj, jo viņiem ir izveidojušies stereotipiski priekšstati par to. Mākslas vēstneši no sava skatpunkta piedāvā uzskatus paplašināt, tā no izstādes apmeklējuma gūstot vairāk.”
Mākslas vēstnešus ekspozīcijā varēs atpazīt pēc īpašām piespraudēm ar viņu vārdiem.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) izstādes ir rūpīgi veidotas situācijas ar izziņas procesa, jaunu pieredžu, sarunu un atklāsmju potenciālu. Mūsdienu māksla pēc savas būtības ir starpdisciplināra, un jebkuru izstādi iespējams piedzīvot dažādos veidos – atkarībā no skatītāja iepriekšējās pieredzes, noskaņojuma, laika un uzmanības, kas tiek veltīta ekspozīcijā redzamajam. Izstādes piedzīvošanā var noderēt arī saturiska saruna ar mākslas vēstnesi. Tie ir speciālās apmācībās un praksē sagatavoti dažādu profesiju un vecumu cilvēki – mākslas neprofesionāļi, kas sarunā ar apmeklētāju atklāj interesantus faktus par laikmetīgās mākslas darbiem, izejot no savas personiskās pieredzes un zināšanām. Šādi cilvēki, kurus sauc arī par mākslas mediatoriem, sastopami daudzos Eiropas un ASV mākslas muzejos un dažādos starptautiskos laikmetīgās mākslas notikumos.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra organizētajā izstādē “Kopīgā vēsture” līdztekus vietējo un ārvalstu mūsdienu mākslinieku darbiem skatītājiem atklājas Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA (MMRB) arhīva liecības par bijušā Ārzemju mākslas muzeja starptautisko sadarbību un kultūras sakariem padomju periodā.
Līdz š. g. 30. novembrim apdzīvojot MMRB pastāvīgās ekspozīcijas telpas, projekts pievēršas muzeja kolekcijai un stāstiem, atsedzot tos aspektus, kas ļauj gūt jaunu izpratni par attiecībām starp vietējo un starptautisko, kultūras sakariem, kā arī kolekcionēšanu un mākslas darbu saistību ar plašākiem politiskiem un vēsturiskiem procesiem.
Pie izstādes strādājuši latviešu un ārzemju mākslinieki, radot jaunus darbus, – Ieva Balode un Aleksejs Muraško (Алексей Мурашко), Klēra Holta (Claire Holt), Minna Henriksone (Minna Henriksson), Tanels Randers (Tanel Rander), Krišna Redī (Krishna Reddy), Andrejs Strokins (Андрей Строкин), Jans Sjiņs (Yan Xing). Projekta kuratore ir Inga Lāce, izstādes scenogrāfe – Asnate Bočkis.
“Kopīgā vēsture” ir starpdisciplinārs projekts un daļa no Eiropas Savienības sadarbības projekta ar tādu pašu nosaukumu. Saistībā ar migrāciju un integrāciju Zviedrijā, Polijā un Latvijā projekta radošās izpētes process Baltijas mērogā aplūko tādus jautājumus kā politikas veidošana, tiesiskās un ģeogrāfiskās robežas, statistika, identitāte, sabiedriskā doma un pēc-patiesība.
Vairāk informācijas: www.sharedhistory.eu
Svētdien, 2018. gada 30. septembrī, no plkst. 12.00 līdz 14.00, bet turpmāk ik sestdienu un svētdienu plkst. 12.00–16.00 Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (Doma laukumā 6, Vecrīgā) izstādē “Kopīgā vēsture” apmeklētāji varēs satikt un sarunāties ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vēstnešiem. Tā ir iespēja caur personīgu sarunu paplašināt izstādes un mākslas pieredzi.
