Pēteris Martinsons. Līnija un forma

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja rudens-ziemas’ 2018 sezonas vērienīgākā projekta – izstādes “TIEŠI LAIKĀ. Dizaina stāsti par Latviju” – atklāšana paredzēta 7. novembrī. Bet jau septembrī muzejs piedāvā apmeklēt satelītizstādi “Līnija un forma”, kurā tiek eksponēti keramiķa Pētera Martinsona (1931–2013) mākslas darbi un zīmējumi, dodot unikālu iespēju iepazīties ar meistara radošajām idejām un to realizācijām keramikas materiālos.

Pēteris Martinsons ieguvis arhitekta izglītību. Strādājot par kompozīcijas un projektēšanas pasniedzēju Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, viņš apguva keramikas pamatus. Jau agrīnie darbi – māla svečturi, krūzes, lēzeni ziedu trauki, kā arī dekoratīvo figūru grupas – sapņu putni, zirgi, velni – 20. gadsimta 60. gadu vidū piesaistīja sabiedrības uzmanību un sākotnēji izraisīja kolēģu neizpratni ar savu neierasto pieeju: autors konsekventi strādāja ar neglazētu mālu, kā vērtību izceļot materiāla dabiskumu un brīvi modelētu formu plastiskumu, ko akcentēja melnu līniju klājums.

Ap 1976. gadu mākslinieks aizsāka tradīciju – katru dienu radīt vismaz vienu pilnīgi pabeigta zīmējuma lapu. Pēterim Martinsonam tās bija savdabīgas aktīvās fantāzijas vai meditācijas stundas. Abstraktajās kompozīcijās viņš fiksējis plastisku formu un dekorējumu idejas, kā arī šo ideju dažādas attīstības stadijas. Vienlaikus kompozīcijas uztveramas kā autora pārdomas par globāliem vai pat kosmiskiem formu veidošanās un attiecību procesiem.

Pēteris Martinsons bija novators, kurš Latvijas keramikā ieviesa daudz brīvāku pieeju formveides uzdevumiem un tādējādi apliecināja saikni ar aktuālām tendencēm un radošiem meklējumiem Rietumu mākslā, piedaloties vairāk nekā 100 starptautiskās izstādēs un 70 simpozijos. Viņš ir vienīgais, kas vēl 70. gados saņēma četras zelta godalgas prestižajā Keramikas konkursa izstādē Faencā (Itālija) un 1971. gadā bija uzņemts Ženēvas Starptautiskās keramikas akadēmijā (Šveice).

Pēteris Martinsons ir pasaulē visplašāk zināmais Latvijas keramiķis, kura daiļrade turpat pusgadsimtu iedvesmojusi daudzu valstu dažādu paaudžu māksliniekus, rosinot radošiem, drosmīgiem eksperimentiem ar mālu, šamotu un porcelānu. Lai saglabātu meistara piemiņu starptautiskā mērogā, viņa dzimtajā pilsētā Daugavpilī Marka Rotko Mākslas centrs iedibinājis Latvijas Starptautiskās keramikas biennāles tradīciju un “Martinsona balvas” konkursu, kuram šogad tika atlasīti 94 autoru darbi no 29 valstīm.

Kamerstila izstādē Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja 3. stāva vestibilā pirmo reizi tiek eksponēta daļa no Pētera Martinsona ģimenes – krustdēla Induļa Leinerta – dāvinājuma muzejam. Zīmējumu izvietojumam izvēlēts princips, kādu mākslinieks pats bija izmantojis 1988. gadā Tallinā, Dekoratīvās mākslas muzejā veidojot savas personālizstādes ekspozīciju. No LNMM kolekcijas izstādei atlasītas vairākas 80. gados radītās keramikas priekšmetu grupas, kuras visprecīzāk demonstrē nākamo radošo stadiju – mākslinieka izcilo prasmi veidot grafisku kompozīciju uz telpiska apjoma, kad līnija seko katram virsmas izliekumam, izceļot pāreju no vienas priekšmeta daļas uz citu.

Pēteris Martinsons par savu darbu kādā intervijā izteicās: “Tāpat kā jebkurā nozarē – tu vari darīt visu ko, tikai – kā tu to izdari. Tev ir jāstrādā tā, ka nevari pārspļaut pār lūpu. Arī jāzīmē uz porcelāna ir tā, it kā tu būtu vagu noaris vai grāvi racis, ar tādu ķermeņa atdevi. [..] Protams, skatītājam ir jātic, ka tas viss vienā elpas vilcienā uztaisīts, kā pats no sevis. Ja es pats esmu kā zemnieks, tad mani darbi teicas pēc izsmalcinātības...”.